20 iemesli, kāpēc nedzīvot kopā līdz laulībām
Kopdzīve pirms laulībām pārdesmit gadu laikā ir kļuvusi teju vai par normu. Diemžēl sliktu un postošu normu. Nevajag būt kristietim, lai saprastu, ka šāda izvēle nevis tuvina laimīgai laulībai, bet gan no tās attālina.
Avots: "Gudrības sākums"
Piedāvājam jūsu uzmanībai vairākus socioloģisko pētījumu atzinumus, kas uzskatāmi parāda, kādas ir kopdzīves pirms laulībām sekas. Lūdzu, dalieties šajā informācijā ar tiem, kuriem tas šobrīd ir aktuāli!
(Izmantotie dati ņemti no ASV veiktajiem pētījumiem, dažādu pētījumu pieejas un dati variē, tomēr pētījumu rezultāti norāda uz vienu un to pašu – kopdzīve pirms laulībām samazina laimīgas laulības iespēju.)
1. Tiem, kas dzīvo kopā pirms laulībām, ir mazāka iespēja apprecēties.
Kolumbijas Universitātes pētījums parādījis, ka tikai 26% no aptaujātajām sievietēm un tikai 19% no aptaujātajiem vīriešiem stājās laulībā ar personu, ar kuru bija dzīvojuši kopā. Nacionālais ģimeņu un saimniecību pētījums, kas balstīts uz 13.000 respondentu aptauju, secināja, ka apmēram 40% no kopā dzīvojošajiem pāriem attiecībām izjūk pirms laulībām. Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēki, kuri praktizē kopā dzīvošanu, mēdz “ceļot” no viena partnera pie otra, meklējot “pareizo” personu. Parasti šādi cilvēki pagūst padzīvot kopā ar vairākiem partneriem.
2. Tiem, kas dzīvojuši kopā pirms laulības ir augstāki šķiršanās rādītāji.
Jēlas Universitātes pētījums parādīja, ka sievietēm, kuras ar partneri dzīvojošas kopā pirms laulībām, ir par 80% lielāka iespēja šķirties, salīdzinot ar sievietēm, kas to nebija darījušas. (Tas nenozīmē, ka 80% šķirās, bet ka šķiršanās gadījumu ir par 80% vairāk.) Nacionālais ģimeņu un saimniecību pētījums parādīja, ka pāri, kas pirms laulības dzīvojuši kopā, pirmo desmit gadu kopdzīves laikā izšķiras gandrīz divas reizes biežāk. Kopā dzīvojušie – 57%, nedzīvojušie – 30%. Tie, kuri pirms laulībām dzīvojuši kopā, daudz pielaidīgāk izturas pret šķiršanos. Rietumu Ontario Universitātes pētījuma (8000 respondentu) secinājums bija, ka pirmslaulību kopdzīve vistiešākajā veidā ietekmē laulību stabilitāti, jo kopdzīves fakts “samazina laulības institūcijas nopietnumu un vājina uzticību laulātajam partnerim”.
3. To laulības, kuri dzīvojuši kopā pirms laulībām, parasti ir nelaimīgākas.
Gan Nacionālas ģimenes attiecību padomes (309 jaunlaulātie), gan Alfred DeMars, Gerald Leslie, Joyce Brothers, Brown & Booth pētījumi parādīja, ka tie, kuri pirms laulībām dzīvojuši kopā, vidēji ir daudz mazāk apmierināti ar savu laulības dzīvi. Secinājums: fiziskā tuvība nav tas drošākais pamats, uz kura būvēt mūžu ilgas laulības attiecības. Turklāt kopdzīvei pirms laulībām ir arī cita veida negatīva ietekme un laulību, jo pirmslaulību kopdzīves laikā partneri biežāk mēdz strīdēties, kliegt uz otru, fiziski iespaidot, kā arī šajās attiecībās biežāk pastāv negodīgs pienākumu sadalījums. Šī pieredze vēlāk negatīvi ietekmē laulību.
4. Tiem, kuriem ir pirmslaulību sekss, vēlāk daudz biežāk ir arī ārpus-laulības seksuālās attiecības.
Pirms laulību attieksme pret seksu nemainās, kad cilvēks stājas laulībā. Ja cilvēkam ir bijušas pirmslaulību seksuālās attiecības, tad daudz lielāk varbūtība, ka būs arī ārpus laulību attiecības. Jo īpaši tas attiecās uz sievietēm. Ja sieviete ir dzīvojusi ar vīrieti pirms laulībām, iespēja, ka viņa pārkāps laulību ar citu partneri, ir vairāk nekā divas reizes lielāka nekā sievietēm, kurām nav bijis seksuālu attiecību pirms laulībām. Nacionālais ģimeņu attīstības pētījums un Nacionālā veselības statistikas centra pētījumi parādīja, ka līgavām, kuras nav nevainīgas, iespēja šķirties ir par 60% augstāka. Seksuālo attieksmju un dzīvesveida pētījums parādīja, ka 90% laulāto sieviešu bija uzticīgas savam vīram. Salīdzinājumam ar sievietēm pirmslaulības kopdzīvē – tikai 60%. Proti, četras no desmit sievietēm nebija uzticīgas savam partnerim. 90% no laulātajiem vīriešiem bija uzticīgi savām sievām, salīdzinājumā ar tikai 43% pirmslaulības kopdzīvi vedošajiem vīriešiem. Laulību un ģimenes žurnāla pētījums starp 1200 sievietēm vecumā starp 20 un 37 gadiem parādīja, ka sievietēm, kuras ir dzīvojušas kopā pirms laulības ir 3.3 reizes lielāka iespēja, ka viņas nebūs uzticīgas savam vīram. Cits pētījums (Forste & Tanfer) parādīja, ka sievietēm pirmslaulību kopdzīvē ir piecas reizes lielāka iespēja, ka viņas nebūs uzticīgas savam partnerim, nekā tas ir laulātām sievietēm. Pirms laulību kopdzīve izrādās ir daudz līdzīgāka gadījuma rakstura attiecībām, nevis laulībai.
5. Tie, kuri dzīvo kopā pirms laulībām, drīzāk var cerēt uz romantisku mirkli nekā uz ilgstošām attiecībām.
Romantika un seksuālā iekāre nav tas pats, kas ilgstošas attiecības. Attiecības prasa laiku, lai tās izkoptu, pilnveidotu un uzturētu, romantika ir tikai patīkamas sajūtas attiecībā pret citu personu. Šodienas sabiedrībā romantiskās attiecības ir ātri pārejošas, tās izjūk tiklīdz parādās pirmās attiecību grūtības, vai tiek zaudētas neadekvātās ilūzijas par partneri. Labas, ilgstošas attiecības (laulībā) tiek veidotas iepazīstot vienam otru ne tikai seksuāli, bet arī intelektuāli, garīgi, komunikācijā, atpūtā, sabiedrībā, utt.
6. Tiem, kam ir izmēģinājuma “laulības”, nav labākas īstās laulības.
Pastāv mīts, ka pirms laulībām vajag padzīvot kopā un pamēģināt, vai viss darbojās labi. Sociologu pētījumi norāda, ka patiesība ir tieši pretēja. Pāri, kuri dzīvojuši kopā pirms laulībām, ir ievērojami mazāk apmierināti ar laulības dzīvi nekā pāri, kuri to nav darījuši. Pretēji mītam, kopdzīve pirms laulībām ved uz vājākām, nevis stiprākām laulībām. Pāri, kas stājas laulībā bez “izmēģinājuma” perioda, vairāk cenšas pielāgoties laulātajam, jo viņi zina, ka veido attiecības uz mūžu. Viņi vēlās radīt labu laulību, nevis to “pamēģināt”. Valters Trobišs rakstīja: “Sekss nedarbojās kā laulības tests, jo tieši tā lieta (laulība), kuru kāds vēlās testēt, ar šo pašu testu tiek iznīcināta.”
7. Tiem, kuri vienkārši dzīvo kopā, nav nedz paliekošu pienākumu, nedz atbildības sajūtas.
Pirms laulību kopdzīvei nav nedz publiska pienākuma, nedz nākotnes apņemšanās, nedz formāla atbildība. Šāda kopdzīve ir tikvien kā privāta vienošanas balstīta uz emocionālo saikni. Apņemšanās dzīvot kopā ir tikai nerakstīta vienošanās – kamēr tu mani dari laimīgu, tikmēr es tepat vien būšu. Laulība, no otras puses, ir daudz kas vairāk nekā tikai emocionāla saikne. Tas ir publisks notikums, kurš uzliek gan juridiskas, gan sabiedriskas atbildības. Tas sasaista kopā ne tikai abus laulātos, bet divas ģimenes, divas kopienas. Tas nav tikai par “šeit un tagad”, proti, kamēr vien esmu laimīgs, bet gan kā laulāties solās – “līdz kamēr nāve mūs šķirs”. Stāšanās laulībā izmaina prasības gan pret sevi, gan pret laulāto. Viens no laulības pamata aspektiem ir – tā ietver pienākumu un apņemšanos to pildīt. Cilvēkiem, kuri dod solījumu “līdz nāve mūs šķirs”, ir pavisam cits pienākumu un atbildības līmenis, pavisam cita līmeņa brīvība, pavisam cita līmeņa laime un piepildījums nekā cilvēkiem, kas ir kopā “kamēr jūtos labi”. “Kamēr jūtos labi” partneriem vienmēr jārēķinās un jādomā par to brīdi, kad vai nu otrs, vai viņi paši pēkšņi sapratīs, ka labās sajūtas, kas saturēja viņus kopā, ir pazudušas.
8. Tie, kas dzīvo kopā pirms laulībām, zaudē kaut ko no nobriešanas procesa.
Šāda alternatīva dzīvesveida mērķis ir baudīt nobriedušas, laulātas personas labumus un priekšrocības, tajā pašā laikā neuzņemoties atbildības, kādas šāds briedums uzliek. Vienkārši sakot: “Kāpēc gan jāpērk govs, ja var dabūt pienu par brīvu?” Šodienas sabiedrība mudina cilvēku dzīvot šodienai, – ja tas šķiet labi un to gribās, dari to. Savukārt laulības ietver sevī uzsvaru uz nākotni.
Pirms laulības kopdzīve norāda arī uz iztrūkstošo posmu nobriešanas procesā – gatavību uzņemties atbildību un dzīvot saskaņā ar to. Spēja atlikt mirklīgu baudu, lai sasniegtu nopietnu mērķi, ir personas brieduma pazīme. Cilvēki, kuri spēj uzņemties atbildību un saistības, drīzāk izstrādā augstāku pašcieņu, pārliecību par savu vērtību un godaprātu. Cilvēki, kuri staigā no vienām attiecībām uz otrām, izstrādā uzvedības modeli, kas paredz bēgšanu no grūtībām, tā vietā, lai ar tām tiktu galā. Šie uzvedības modeļi vēlāk var tikt pārnesti arī uz laulības dzīvi.
9. Kopdzīve pirms laulībām bieži ir kā izdevīguma “laulības”, vai saderības “laulības”, nevis uzticības un pienākuma laulības.
“Izdevīguma laulības” var izbeigt, kad tās vairs nav izdevīgas. Patiesa laulība ir uz visu dzīvi, tas nozīmē “gan priekos, gan bēdās”, “kamēr nāve mūs šķirs”. Ja ir tikai vienošanās dzīvot kopā bez atbildības un apņemšanās, no šādas kopdzīves viegli atteikties. Likumīgā laulībā vīrs un sieva turas kopā, lai vai kas, nevis aizlaižas pie pirmajām grūtībām. Turklāt laulība tiek noslēgta Dieva un cilvēku priekšā, un, ja nepieciešams, ar viņu palīdzību tiek laimīgi vadīta arī grūtībās. Izdevīguma, vai saderības attiecības, no otras puses, ir tikai vienošanas starp diviem cilvēkiem, un darbojās tikai tik ilgi, kamēr abas puses ir apmierinātas.
10. Ar pirmslaulību seksa palīdzību laulībā var tikt “ievilināti” cilvēki, kuri nemaz nav saderīgi kopdzīvei.
Sekss var padarīt “aklu”. Savukārt patiesa mīlestība var izturēt laika pārbaudi arī bez fiziskas intimitātes. Ja cilvēki stājas seksuālās attiecībās, tad viņu vērtējums vairs nav objektīvs. Tas ir kā blēdīties attiecībā uz laika pārbaudi jūsu mīlestībai. Vienīgais veids kā objektīvi iepazīt cilvēku un izvērtēt vai viņš/viņa ir mums piemēroti, ir atturēties no erotiskas, seksuālas mīlestības. Pretējā gadījuma var sanākt apprecēt mirāžu, nevis personu, kuru patiesi pazīstam. Kad mirāža pazūd un ieraugām realitāti, arī tas, kas saturēja attiecības izgaist.
11. Tiem, kuri piekopj pirmslaulību kopdzīvi ir virspusējas un ievērojami vājākas attiecības.
DeMars un Leslie pētījumi parādīja, ka pāriem, kuri dzīvo kopā ārpus laulības, attiecības ir nestabilākas. Daudz vieglāk ir stāties seksuālās attiecībās, nekā spēt ilgstoši un saskanīgi sadzīvot. Labas un noturīgas attiecības ir daudz vairāk nekā tikai fiziskā tuvība. (Cik laika vidēji pavadām vienās, un cik otrās.) Skaistums ir daudz kas vairāk nekā tikai ārējais izskats. Dziļās attiecībās pastāv arī prāta un gara saderība, bet to izkopšana prasa laiku. Fiziskā pievilcība nav pietiekoša, lai uzturētu ilgtermiņa attiecības. Schoen un Weinick pētījums parādīja, ka cilvēki, kuri domā par kopdzīvi, sagaida, ka pavadīs kopā ar partneri kādu [?] laiku. Cilvēki, kuri domā par laulību, sagaida, ka pavadīs kopā ar partneri visu dzīvi. Tieši šādi iepriekšēji uzstādījumi nosaka pirmslaulības kopdzīves īslaicīgo raksturu un, no otras puses, palīdz uzturēt un kopt mūžu ilgas laulības.
12. Tiem, kuri dzīvo kopā pirms laulībām, trūkst prasmju risināt konfliktsituācijas.
Viņi konfliktus biežāk mēģina risināt ar mīlināšanās (bučiņu, vai apskāvienu palīdzību), nevis tos pārrunājot un atrisinot pēc būtības. Īpašības, kuras nepieciešamas, lai saturētu attiecības, kā uzticība, godīgums, atklātība, dziļa draudzība, garīga tuvība, prasa laiku, lai tās attīstītu. Ja attiecības fokusējas tikai uz fizisko aspektu, tās ir kā mēģinājums apiet pašu būtiskāko. Šādas attiecības ir kā smiltīs būvēts nams, kuram nav pamatu, tādēļ sabrukšanas risks ir pārlieku liels.
13. Tie, kas dzīvo kopā pirms laulībām, bieži vien ieliek pamatu neuzticībai un savstarpējas cieņas trūkumam.
Mīlestība laulībā ir balstīta drošībā, ka jūsu mīlestība ir ekskluzīva. Tā ir tikai starp vīru un sievu, un tur nav neviena cita. Pirmslaulību attiecībās vienmēr aktuāls ir jautājums: “Ja mūsu attiecības nevienam neuzliek nekādas saistības, varbūt šīs nav ne pirmās, ne pēdējās šāda veida attiecības? Gan man, gan viņam/viņai.” Dzīvojot ar šādu jautājumu, aizdomas par attiecību pastāvīgumu un bailes par nākotni var tikai pieaugt, un cieņa pret otru personu samazināties. Pārliecība par partnera uzticību ir būtiski nepieciešams elements veselīgā laulībā, drošība, ka varam būt pilnīgi mierīgi, ka varam atbrīvoties un būt, kas mēs katrs esam, bez bailēm, ka kaut kas varētu otru vienkārši aizbaidīt projām. Šādu drošību un pārliecību ārpus laulību attiecībās ir ļoti grūti iemantot. Tādējādi pirms laulību sekss ielej pamatus partneru salīdzināšanai, aizdomām un neuzticībai. Patiesa uzticēšanās un drošība izaug un krāšņi uzplaukst mūžu ilgas laulības kontekstā.
14. Tie, kuri dzīvo kopā pirms laulībām, neizbauda labāko seksu.
Jā, vislabākais sekss ir tieši laulībā. Pāri, kuri atturas no seksa pirms laulībām, pēc tam 30-45% gadījumos ir apmierinātāki ar seksuālo dzīvi nekā tie, kuri piekopuši pirms laulību seksu. Duvall un Landis pētījums parādīja, ka arī sekss pirms laulībām bieži vien nav apmierinošs. Sekss ir daudz augstvērtīgāks pāriem atrodoties laulību attiecībās. Turklāt laulībā dzīvojošajiem seksuālā dzīve vidēji ir aktīvāka nekā ārpus laulības attiecībās dzīvojošajiem. Ja seksuālo attiecību intensitāte kādā grupā bija līdzīga laulātajiem un ārpus laulības kopdzīvē, tad laulībā dzīvojošie vīrieši un sievietes šajā grupā bija vidēji apmierinātāki ar savu seksuālo dzīvi. Tas tādēļ, ka laulātie viens otru ir labāk iepazinuši, turklāt emocionālais ieguldījums attiecībās vēl vairāk pastiprina pozitīvos pārdzīvojumus arī seksuālajā dzīvē.
Mičiganas ģimenes foruma pētījums parādīja, ka no tiem, kas nebija dzīvojuši pirms laulības attiecībās, 49% novērtēja viņu laulību ar “10″, pretēji 36% starp tiem, kuri iepriekš bija dzīvojuši pirms laulību attiecībās. Ģimenes pētījumu padomes aptauja parādīja, ka starp pāriem, kuriem nebija bijušas pirms laulību seksuālās attiecības, 72% atzina ka ir ļoti apmierināti ar seksuālo dzīvi laulībā, savukārt starp pāriem, kuri bija piekopuši pirmslaulību seksu, ļoti apmierināti ar seksuālo dzīvi bija tikai 41%. Ilgstošās uzticīgās laulības attiecībās seksuālais apmierinājums ar laiku pieaug. Fryling pētījums ļāva secināt, ka augstākais seksuālais baudījums tiek sasniegts pēc 10-20 gadu kopdzīves. Labs sekss sākas mūsu galvās, tas atkarīgs no sava partnera dziļas pazīšanas.
15. Tie, kas dzīvo kopā pirms laulībām, bieži sastopas ar vecāku iebildumiem.
Nav viegli slēpt attiecības. “Meliem ir īsas kājas.” Kā parādīja Jackson (1996) un Johnson (1996) pētījums, bieži šadās situācijās iesaistīts arī jautājums par finansiālā atbalsta saņemšanu no vecākiem, kas vecāku neapmierinātības gadījumā var tikt nostādīts “zem jautājuma zīmes”. Ko darīt ar partnera mantām vecāku apciemojuma laikā, ko ar vainas apziņu, ka tiek melots un rīkojās pret vecāku gribu? Bailes pazaudēt vecāku labvēlību ir nopietns faktors šādos gadījumos.
16. Tie, kas dzīvo kopā ārpus laulības, bieži nodara pāri viņu bērniem.
Sociologi Wendy Maning un Daniel Lichter Stalcup pētījumā aprēķināja, ka 90. gadu beigās ASV 2.2 miljonu bērnu dzīvoja ar vienu vecāku un viņa/as nelaulāto partneri. (Kāda būtu Latvijas statistika?) Bērniem nepieciešamas abu vecāku rūpes un mīlestība. Nestabilas un sabojātas attiecības rada bērniem traumas, kuru sekas viņus pavada visas dzīves garumā. Bērniem, kuri dzīvo kopā ar vecākiem šādās ārpus laulības savienībās, neveidojās skaidra izpratne par pareizi un nepareizi savstarpējās attiecībām. Viņu vecākiem ir grūti dod bērniem morāla rakstura pamācības, īpaši, kad viņi sasniedz vecumu, kurā parādās interese par pretējo dzimumu.
17. Tiem, kas dzīvo kopā pirms laulībām, bieži vien trūkst kopēja mērķa.
Daudzi pāri kopdzīvi uzsāk gluži nemanot. Viņi satiekas, viņiem ir seksuālas attiecības, viņi guļ kopā, kopā pavada brīvdienas, pamazām ērtības labad atnes drēbes, higiēnas piederumus, un kādā dienā apjauš, ka jau ir uzsākuši kopdzīvi. Saskaņā ar Johnson (1996) pētījumu, bieži vien šādās attiecībās problēma ir kopēja mērķa trūkums. Viņi jau faktiski dzīvo kopā, bet vēl nav runājuši par svarīgajām lietām, – ko tālāk, vai mēs gatavojamies palikt kopā uz mūžu, kā iztēlojamies mūsu nākotni, kā tā varētu attīstīties? Viņi nav runājuši par dzīvi esot atbildīgam vienam par otru. Viņi bieži vien nevēlās nekādas saistības un atbildības. Viņi vēlās to, ko var viegli dabūt, situāciju, kurā viegli aiziet, ja nu kas nepatīk. Laulība paredz kopīgu kustamo un nekustamo īpašumu, kopīgas izvēles un kopīgas atbildības. Kopdzīve ārpus laulības ir veids kā izvairīties no visa iepriekš minētā – saņemt nedodot.
18. Tiem, kas dzīvo kopā pirms laulības, nav egalitārākas (vienlīdzīgākas) attiecības.
Pat ja cilvēki apgalvo, ka viņi vēlas egalitārākas attiecības, Johnson pētījums parādīja, ka arī ārpus laulības kopdzīvē lomu/pienākumu sadalījums tiecās būt tāds pats kā tradicionālajās laulībās. Vīrieši iet uz darbu, vai studijām, sporta aktivitātēm, atnāk mājās un vēlās, lai ēdiens būtu sagatavots, māja uzkopta, drēbes tīras un gatavas lietošanai. Sievietes nonāk situācijā, kad, tiecoties pēc it kā egalitārākām attiecībām, beigu beigās viņas dara to pašu, no kā centās izvairīties, savukārt vīrieši saņem, ko kārojuši, neuzņemoties nekādu atbildību.
19. Tiem, kas dzīvo kopā pirms laulībām, atbildību sadalījums nav specializēts.
Pētījumi rāda, ka kopdzīve ārpus laulības ir kvalitatīvi atšķirīga no laulības. Laulības atbildību uzņemšanās paredz saprātīgu specializāciju ikdienas pienākumos; laulātie paļaujas viens uz otru, ka katrs darbosies tajās jomās, kurās katrs ir spēcīgāks un palīdzēs otram tajās, kuras viņam/ai tik labi nepadodas. Salīdzinājumam, pāri, kuri dzīvo kopā ārpus laulības, parasti izjūt daudz mazāku nepieciešamību darboties otra labā.
20. Tie, kas dzīvo kopā pirms laulībām, saņem mazāku atbalstu, un viņu finansiālais stāvoklis vidēji ir sliktāks.
Kurš gan to šodien vēlētos?! Laulība ir daudz labāks veids kā savienot cilvēkus – darba biedrus, vīra un sievas radiniekus, kuri visi var būt potenciāli atbalsta un dažādu labumu avoti. Laulība savieno cilvēkus ar pasauli, kas ir daudz lielāka nekā viņi paši.
