Šķīstība – mīlestības pilnības ceļš
Intervija ar dominikāņu priesteri Oskaru Jabloņski.
Kā Baznīcas mācības gaismā būtu jāizprot šķīstība pirms laulībām?
Lasot Evaņģēliju, varam atrast Jēzus vārdus, kur Viņš runā par šķiršanos un saka, ka izraēliešu cietsirdības dēļ Mozus atļāva šķirt laulību, bet vispār laulība ir nešķirama. Jēzus tur piemin arī vārdus, ka Dievs radīja vīrieti un sievieti. Baznīcā vienmēr ar šiem vārdiem no Radīšanas grāmatas tiek saprasts, ka esam radīti pēc Dieva attēla, tas nozīmē – kā tādi, kuri piedalās Dieva darbā. Mēs ticam Dievam, kurš ir Radītājs, un mēs arī piedalāmies radīšanas procesā, īpaši tie, kuri ir laulāti. Svētie Raksti saka, ka vīrietis un sieviete atstās savus vecākus un kļūs viena miesa, kas norāda uz to, ka dzīvības tālāknodošana – radīšana – ir atļauta tikai laulāto starpā. No tā varam arī tālāk izdarīt secinājumus par visām attiecībām, kas ir ārpus laulības. Tie, kuri gatavojas laulībām, ir aicināti domāt par to, ka ir lietas, kuras vēl nav viņiem paredzētas. Viņu uzdevums ir dzīvot šķīsti. Patiesībā visi esam aicināti šķīstībai, neatkarīgi no mūsu stāvokļa – jaunavības, laulības vai atraitnības.
Kā laulātie var izdzīvot šķīstību?
Mēs visi esam aicināti šķīstībai un vēl diviem tikumiem, kas palīdz veidot pareizas attiecības – mērenībai un nesavtībai. Šie visi trīs tikumi tiek minēti, runājot par 6. bausli. Laulāto vidū jāvalda savstarpējai cieņai, kas otru uzlūko kā savu otro pusi un nekad viņam nedara pāri. Pirmais grēks pret 6. bausli ir izvirtība – pārmērīgas baudas meklēšana, un tas ir pirmais no aspektiem, kas parāda laulāto kopdzīvi – vai viņi meklē tikai baudu, vai arī apzinās, ka piedalās radīšanas procesā. Šķīstība ir iekšēja integritāte un cilvēka spēja valdīt pār sevi, tā attiecas uz pilnīgi visiem cilvēkiem.
Kādi mūsdienu sabiedrībā ir galvenie kārdinājumi pret šķīstību?
Bērniem ir tāda dziesmiņa, kurā ir vārdi – savas acis sargi, visu neskaties. Manuprāt, šie vārdi tikpat labi der arī pieaugušajiem, kā vīriešiem, tā sievietēm. Mēs dzīvojam pasaulē, kur uzbrūkošā veidā tiek pasniegta cilvēka seksualitāte un visatļautība, to varam redzēt, gan šķirstot dažādus žurnālus, gan skatoties reklāmas – kur viss skaidrā veidā tiek virzīts uz to, lai izraisītu dažādas seksuālas dziņas un tās savukārt pamodinātu arī citas dziņas.
Latvijā dzīvojam situācijā, kur pornogrāfija ir brīvi pieejama, nepastāv nekādas grūtības to atrast. Nesen izlasīju interesantu faktu par Islandi, ka tā ir vienīgā valsts Eiropā, kur pornogrāfija uz papīra vai diskos ir aizliegta un tagad šī valsts grib izstrādāt iespēju aizliegt pornogrāfiju arī internetā. Tas nozīmē, ka viņi apzinās – pornogrāfija grauj sabiedrību. Islande nav liela valsts, bet viņi apzinās, ka tad, ja pornogrāfija netiks aizliegta, viņi paši kā nācija sevi pazudinās. Tas ir neparasti, ka viņi par šo jautājumu runā skaļi un skaidri, norādot uz tā postu.
Diemžēl arī tas, ka skolās skolēni tiek izglītoti seksuālo attiecību jomā, rada pilnīgi greizu priekšstatu par to, ko drīkst un ko nedrīkst. Šāda izglītošana veicina uzskatu – dariet, ko gribat, un mēs jums palīdzēsim izsargāties no bērna ieņemšanas. Runa ir par to, ka nedrīkst vispār atzīt seksuālas attiecības pirms laulībām.
Intervēja: Līva Terēze Kupfere un Ieva Liede
Avots: Kurzemes Katoļu diecēzes laikraksts "Nāc"
