Prieks par festivālu
Kārtējo reizi pārliecinājos, ka Mīlestība nav mirusi!
Bija prieks:
satikt sen neredzētos draugus un iegūt jaunus,
ar otro reizi kaut cik normāli nodejot flešmobā,
izdziedāties līdz sirds dziļumiem,
gulēt uz mīkstākā matrača, kas redzēts,
pastaigāties un izkarsēties maija saulītē līdz pagurumam,
nosmieties līdz sāpošam vēderam,
izraudāties no prieka,
pavadīt laiku nopietnās un ne tik nopietnās sarunās,
mazgāt rokas strūklakā,
mētāt akmeņus,
nogurt rīta rosmēs,
izbaudīt brīnišķīgu koncertu,
lēnām ēst skolas ēdnīcas ēdienu (tik aizmirstas garšas!),
lūdzot iekustināt smalkākās sirds stīgas,
satikt Dievu,
braukt ar draudzenēm Ulvja mašīnā,
vēlreiz noskatīties "Love comes softly"
un vienkārši neaizmirstami, lieliski, BRĪNIŠĶĪGI pavadīt laiku!
Vienvārdsakot, nākamgad jābrauc atkal!
/Monta Ribaka/