Pornogrāfiskas iekāres teoloģija
Es atceros, kā, būdams jauns kristietis koledžā, es sarunājos ar citu gados jaunu kristieti, kurš nesen bija skatījies pornogrāfiju un atzina, ka tas nav nekas slikts, jo viņš esot pārmeklējis visu Bībeli, bet nav atradis vārdu „pornogrāfija”. Savas ērtības labad viņš bija palaidis garām veselu kaudzi ar Rakstu vietām, kuras runā par iekāri. Tā mēdz darīt vīrieši, kuri, Pāvila vārdiem runājot, vēlas apspiest patiesību, lai varētu turpināt seksuāli grēkot (Rom. 1:18-24).
Pornogrāfijas mērķis ir ļoti skaidrs - iekāre. Un visa veida iekāri, izņemot pret savu sievu, Dievs atkārtoti gan Vecajā Derībā, gan Jaunajā Derībā nosoda kā smagu grēku (piemēram, Sal. pam. 6:25; Ījaba 31:1; Mat. 5:28; Kol. 3:5; 1. Tes. 4:5; 1. Pētera 4:3). Iekāre pēc neapģērbtas sievietes nav grēks. Jautājums ir par to, kas ir šī sieviete, kuru tu iekāro. Ja viņa ir tava sieva, tad tu vienkārši izdziedi Sālamana Augsto dziesmu Dieva godam un sev par prieku. Ja viņa nav tava sieva, tad tu grēko. Tik elementāri.
Dievs apģērba mūsu visu māti Ievu pēc tam, kad viņa bija grēkojusi, bet tagad Ievas meitas izģērbjas kameras priekšā, pārkāpjot Dieva nodomu ļaut sievietes ķermeni visā tā pilnībā aplūkot tikai viņas vīram. Pornogrāfija ir tik vilinoša, jo pastāv bibliska saistība starp vīrieša acīm un viņa dzimumlocekli, kas vīriešus padara viegli uzbudināmus caur to, ko viņi redz. Pornogrāfija pārveido cilvēku par objektu ar atsevišķām detaļām, atdalot ķermeni no personības, tādējādi aizskarot cilvēka cieņu. Viens no piemēriem ir Amerikas populārākā radio sarunu šova vadītājs Toms Lejkis (Tom Leykis), kas sievietes ķermeni dēvē par „tualeti”, kur vīrieši nolaiž savu šķidrumu.
Definēt pornogrāfiju ir ļoti sarežģīti. Par to liecina arī ASV Augstākas tiesas nespēja precīzi definēt, kas tā ir. Šī darba ietvaros es pie pornogrāfijas nepieskaitu aktus (kailu cilvēku gleznojumus) un romantiskas ainas filmās. Tomēr jāatzīst, ka atsevišķus izvirtuļus var uzbudināt jebkas, piemēram, kādu dīvaini, kuru es pazinu, uzbudināja dzīvnieku pārošanās ainas televīzijā. Pie pornogrāfijas es pieskaitu pornofilmas, žurnālus, interneta mājas lapas, seksa čatus, maksas telefona seksu, noteikta žanra filmas, sieviešu apakšveļas katalogus, arī peldkostīmu sadaļu sporta žurnālos, un jebko manis neminētu, ko kāds Ādama dēls lieto, lai uzbudinātos, kā arī visus vīriešu un sieviešu žurnālus, kuri atklāj vairāk cilvēka ķermeņa, nekā pornogrāfiskie žurnāli pāris paaudzes iepriekš.
Mūsdienu kultūrā iekļaut šajā sarakstā vadošos žurnālus varētu šķist nedaudz ekstrēmi, tomēr der atcerēties, ka 1950tajos gados nevienā stāstā netika iekļauta pat viegla rakstura pornogrāfija; 1960tajos Playboy žurnāls bija pieejams tikai aiz pārdevēja letes; 1970tajos Penthouse un Playboy atradās līdzās uz viena plaukta, bet mūsdienās visa veida pornogrāfiski materiāli pieejami plauktos, kuri viegli aizsniedzami kā pieaugušajiem, tā bērniem. Mūsu netiklajā un nejūtīgajā kultūrā ir jābūt ļoti uzmanīgiem par pornogrāfiju nenodēvēt tikai tiešākos izpausmes veidus, visu citu atstājot novārtā. Piemēram, kāda sava starptautiska lidojuma laikā es lidmašīnā redzēju daudz bērnu, kuri skatījās filmas ar kailskatiem un seksa ainām sev blakus sēdošo pieaugušo regulētajos monitoros. Ko es ar to gribu pateikt? Mūsu sabiedrība kļūst arvien seksuālāka. Bija nepieciešami tikai 40 gadi, lai mēs nokļūtu no viena neķītra žurnāla, kurš bija novietots zem pārdevēja letes, pie tā, ka skolas vecuma puišeļiem ir normāli savos telefonos saglabāt vismaz vienu savas draudzenes kailfoto.
Bībele ļoti skaidri liek vīriem atturēties no grēka, kas nepārtraukti karo pret viņu dvēselēm. Pirmkārt, Dieva vīriem nebūs pārkāpt laulību (2. Mozus 20:14). Otrkārt, Dieva vīriem nebūs iekārot sava tuvākā sievu, pat tad, ja viņas apģērbs neatstāj vietu iztēlei (2. Mozus 20:17). Treškārt, Dieva vīriem nebūs saistīties ar ielenēm, kuras savus ķermeņus izīrē video vai foto vajadzībām (Sal. pam. 23:26-27; 1. Kor. 6:15-16). Ceturtkārt, Dieva vīriem nebūs ņemt vairākas sievas, jo viņu tēvam Ādamam un galvai, proti Kristum, katram bija tikai viena sieva (Ādamam Ieva un Kristum draudze). Piektkārt, Dieva vīriem nebūs būt laulības pārkārpējiem un netikļiem, kas palaiž rokas, kuras Dievs radīja, lai tās paceltu pielūgsmē (1. Tim. 2:8), zem savas draudzenes krekla, pat tad, ja viņa to lūdz (1. Kor. 6:9-13).
Tomēr viscaur vēsturei vīrieši ir tiekušies paklausīt likuma burtam, pārkāpjot likuma garu un būtību. Šo Rakstu vietu būtība aizliedz grēcīgas seksuālas nodarbes, ieskaitot grēkus, kas tiek paveikti prātā, piemēram, savā prātā izveidojot Sālamana cienīgu harēmu.
Jēzus mācīja, ka seksuāli grēki ir ne tikai darbi, bet arī domas. Piemēram, Mateja 5:27-28 Viņš mācīja: „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: nepārkāp laulību. bet es jums saku: ikviens, kas uzlūko sievieti ar iekāri, jau ir pārkāpis laulību ar viņu savā sirdī.” Arī Marka 7:21-23 Jēzus teica: „jo no iekšienes, no cilvēka sirds iziet ļaunas domas, izvirtība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, alkatība, ļaunprātība, viltība, izlaidība, skaudīga acs, zaimošana, lepnība, muļķība. viss šis ļaunums nāk no iekšienes un sagāna cilvēku.”
Tātad seksuālais grēks nav „tur ārā” - medijos, striptīza klubā, džinsos ar ļoti zemu vidukli vai augstu uzvilktās stringa biksītēs. Patiesībā problēma ir „tevī”. Mūsu sirds grēcīgums ir vainojams pie tā, ka iekāre un grēks plūst kā notekūdeņi caur kanalizāciju. Šī ir sāpīga un neizpušķota patiesība.
Moderno konsultāciju izplatība ir pietiekams pierādījums, ka ar cilvēku stāvokli kaut kas nav kārtībā. Šajā gadsimtā notiek nebeidzama diskusija par to, kas ir „normāla” un „nenormāla” uzvedība, diagnosticējot, kāpēc daži cilvēki uzvedas „nenormāli”, un izrakstot „zāles” šīm nenormālībām. Spekulatīvi iemesli šai „nenormālajai” uzvedībai iekļauj pamatvajadzībām piepildītu zemapziņu (Sigismunds Freids), vispārējās rases vēstures bezsamaņu (Karls Jangs), mūsu apkārtējās vides (emocionālo un fizisko) stāvokli un mūsu iekšējās labestības neapzināšanos (Karls Rodžers). Tomēr visi šie augstāk minētie iemesli ir tikai formālāks mēģinājums vainot kaut ko citu vai kādu citu tā vietā, lai uzņemtos atbildību un nožēlotu grēkus, izmainot savu domāšanu, kas noved pie izmainītas uzvedības.
Turpretī Rakstos Jēzus ir „normāls”, bet mēs pārējie esam „nenormāli” grēcinieki ar mūsos mītošu grēku. Mūsu katra individuālā dzīve un mūsu kopējā dzīve, kuru mēs saucam par valdošo kultūru jeb sabiedrību, ir tikai atspoguļojums mūsu sirds iekšējam stāvoklim. Sirds ir mūsu identitātes sakne un centrs, mūsu iekšējā būtība, kas sevi izpauž vārdos un darbos. Šis ir ļoti svarīgs koncepts Rakstos - tajos vārds „sirds” un dažādas šī vārda formas tiek minētas vairāk kā 900 reizes. Praktiski tas nozīmē, ka tikai tu un Dievs patiesi pazīst tavu sirdi, un, tā vietā, lai censtos paklausīt legālistiskiem noteikumiem, tev ir jābūt patiesam par tavas sirds iekārēm un jāiegrožo lietas, kas rosina tevī kārības.
Avots: Fragments no Marka Driskola grāmatas „Porn Again Christian”
Tulkoja: Kārlis Kārkliņš
Rediģēja: Anete Ābola
