Neziņa vai apzināta rīcība: Vai politiķi neapzinās pornogrāfijas kaitīgumu?
Saeima 14.novembrī noraidīja grozījumus Pornogrāfijas ierobežošanas likumā, kas paredzēja stingrāku pornogrāfijas ierobežošanu internetā.
Nevalstiskās organizācijas "Īsta mīlestība gaida" pārstāvis Kaspars Ozoliņš ir pārliecināts, ka deputāti nav pamanījuši, ko bērni skatās savos mobilajos telefonos, kā arī īsti neapzinās pornogrāfijas kaitīgumu. "Kad deputāti ieraudzīs, cik pornogrāfija ir uzbāzīga bērniem caur viņu mobilajiem telefoniem, viņi noteikti balsos citādāk," ir pārliecināts K. Ozoliņš.
Likuma izmaiņas paredzēja, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem jāpiedāvā klientiem uzlikt filtru pornogrāfiska satura informācijai. Teorētiski arī tagad likums paredz šādu iespēju, bet tikai tādā gadījumā, ja pats klients izsaka vēlmi uzlikt šādu filtru. "Cilvēki bieži vien nezina, ka viņiem ir šāda iespēja, un tādēļ to arī nepieprasa. Likums paredzētu, ka pakalpojuma sniedzējam tas ir obligāti jāpiedāvā, slēdzot līgumu," skaidro Saeimas deputāte Inga Bite (RP). Pēc viņas ieskatiem, uzliekot par pienākumu piedāvāt filtru, tā būtu katra cilvēka apzināta izvēle pieļaut pornogrāfijas klātbūtni savā datorā un internetā.
Pret šo priekšlikumu balsoja "Vienotība", kā arī daļa Nacionālās apvienības deputātu, savukārt "Saskaņas centrs" balsojumā lielākoties atturējās, bet priekšlikumu atbalstīja Reformu partija, kā ar Zaļo un zemnieku savienība. Pozitīva lēmuma pieņemšanai Saeimā pietrūka divu balsu (par bija 40, pret 5, atturas - 37 balsis).
Plānots šo normu nostiprināt Elektronisko sakaru likumā, izskatot grozījumus arī šajā likumā. Inga Bite ir pārliecināta, ka, vēlreiz skatot šo jautājumu parlamentā, deputāti savu nostāju mainīs.
Kaspars Ozoliņš norāda, ka 80 % jauniešu ir saskārušies ar pornogrāfiju, turklāt pirmā iepazīšanās ar šādu saturu notikusi jau deviņu gadu vecumā. Turklāt bērni ir pakļauti dažādu perversu, sadomazohistisku pornogrāfijas materiālu ietekmei, kas ļoti nopietni var ietekmēt tālāko ģimenes un attiecību veidošanas pieredzi.
Pētījumi rāda, ka aptuveni 80 % vīriešu skatās pornogrāfiju, turklāt daudziem tas rada atkarību, kas nopietni ietekmē ne tikai seksuālo dzīvi, bet arī saskarsmi ar apkārtējiem un citas dzīves kvalitātes, norāda K. Ozoliņš. Pēc viņa ieskatiem, cīņa ar pornogrāfiju būtu jāsāk no nulles, jo it kā likumdošanā jau viss ir aprakstīts, taču likumi nedarbojas.
Inga Bite norāda, ka pornogrāfijas izplatībai jauniešu vidū ir arī tieša saikne ar augsto bērnu pašnāvību skaitu Latvijā, jo pētījumos bērni atzinuši, ka pornogrāfijas skatīšanās dēļ jūtas vientuļi un atstumti.
K. Ozoliņš uzsver, ka, attīstoties mobilajām tehnoloģijām, par šo jautājumu ir jādomā arvien intensīvāk, jo modernie mobilie tālruņi apvienojumā ar ceturtās paaudzes internetu ļauj lejupielādēt pornogrāfiska satura filmas lielā ātrumā, līdz ar to vecākiem vairs nav iespējams kvalitatīvi izsekot sava bērna interesēm internetā.
Pēc biedrības "Īsta mīlestība gaida" ieskatiem, Latvijai derētu pārņemt citu valstu pieredzi, kur pornogrāfiska satura filtri tiek uzlikti automātiski, un cilvēkam ir īpaši jāpieprasa, ja viņš vēlas šos filtrus noņemt.
K. Ozoliņš uzsver, ka atkarība no pornogrāfijas ir tikpat spēcīga kā heroīns, tikai cilvēki to neapzinās. Turklāt tā izmaina attieksmi pret seksu un saskarsmi ar pretējo dzimumu: "Pornogrāfija un ģimene nav savienojama. Tās kļūst par attiecībām, kas balstītas tikai uz instinktiem, tādēļ vairs nav iespējamas kvalitatīvas un cieņas pilnas attiecības."
Avots: Apriņķis.lv
