Man ir dota iespēja sākt visu no jauna
"Kā jau katra maza meitene, arī es sapņoju par savu princi „baltā zirgā”, kurš būs mans vienīgais, īstais, mīļotais. Bet, kā jau tas notiek visās skaistās pasakās, arī manējā viss notika daudz citādāk." Savā pieredzē ar mums dalās Linda (27 gadi).
Gribēju justies mīlēta un vajadzīga
Kad man bija 14 gadu, satiku kādu puisi, kurš man iesākumā nemaz tik ļoti nepatika, bet ar savu lielo neatlaidību un uzmanību viņam izdevās panākt to, ka mana sirds pamazām atsaucas uz šiem uzmanības apliecinājumiem un viņš sāka man iepatikties. Mēs sākām satikties, bijām kopā gandrīz katru dienu, jo mācījāmies vienā skolā. Viņš dāvināja man dārgas dāvanas, aicināja mani uz kafejnīcu un visādi citādi centās apliecināt, ka neesmu viņam vienaldzīga. Taču manī joprojām nebija tāda īsta iemīlēšanās sajūta.
Pagāja pāris mēnešu. Līdz tam vienīgais, kas mūsu starpā bija noticis, bija skūpsti, bet vienā dienā viņš sacīja: „Mums vajadzētu pārgulēt! Tad mūsu mīlestība un attiecības nostiprināsies vēl vairāk, mēs kļūsim vēl ciešāki!” Es savā dzīvē biju saņēmusi ļoti maz mīlestības, jo manai ģimenei nebija pārāk daudz laika man. Vienmēr biju uzskatījusi, ka neesmu pietiekami izskatīga vai forša, lai puiši man pievērstu uzmanību, tāpēc ar savas sirds nepareizajiem spriedumiem par sevi, domājot, ka neko labāku jau tāpat neatradīšu, es piekritu! Un mēs pārgulējām. Pirms tam es biju domājusi, ka mana pirmā reize būs kāzu naktī un tā būs dāvana manam vīram – vienīgajam, īstajam, mīļotajam! Bet, kāda vilšanās! Es padevos tik ātri, jo gribēju justies mīlēta un vajadzīga, bet nesapratu to, ka ne jau sekss man liks tā justies! Un tas, ko es piedzīvoju savā pirmajā reizē nebija nekas skaists un īpašs, bet gan sāpīgs un prasts. Piedevām, tas notika lielā steigā, mājās, kur kurā katrā brīdī varēja parādīties kāds no manas ģimenes. Pēc šī notikuma mūsu attiecības mainījās, viņš bija dabūjis, ko gribēja, bet es sajutos pilnīgi salauzta, nevērtīga, izmantota... Dienu no dienas mani pavadīja bailes, vai tik neesmu palikusi stāvoklī! Man bija ļoti liels kauns kādam stāstīt, ka esmu pazaudējusi savu nevainību.
Nepatīkamas atmiņas un sāpes
Mēs palikām kopā, taču tās nebija attiecības, kurās es biju laimīga, drīzāk gan nomākta un nemitīgi kontrolēta! Mans puisis bija tik greizsirdīgs, ka nedrīkstēju pat iet uz ballītēm kopā ar saviem draugiem. Piedevām, šis cilvēks sāka gulēt ar citām manām „draudzenēm”, kas manu sirdi satrieca sāpēs vēl vairāk, jo fiziski taču mēs divi bijām savienojušies un tā ir visintīmākā lieta, kas var notikt tikai starp diviem cilvēkiem. Pēc trīs nomocītiem gadiem mēs tomēr beidzot izšķīrāmies un laimīgā kārtā katrs aizgājām uz savu pusi. Fiziski mums vairs nebija nekādu saistību, bet nepatīkamās atmiņas un sāpes manī par to laiku uzpeld joprojām.
Sekss nav gaiss vai ūdens, bez kā nevarētu izdzīvot, tā nav visnepieciešamākā no cilvēku vajadzībām! Bet tas ir kas ļoti skaists un īpašs, kam ir paredzēta ļoti nozīmīga loma vienīgi laulāto attiecībās.
Kopš tā laika ir pagājuši padsmit gadi. Izdarīto atpakaļ vairs nevar atgriezt, lai cik ļoti no šīs dienas pozīcijām skatoties, man gribētos būt tīrai un seksuāli šķīstai. Pa šiem gadiem man nav bijušas nevienas citas attiecības, paldies Dievam, esmu bijusi pasargāta no vēl kādām līdzīgām situācijām. Domājot par šo laiku, kad biju tik ļoti neveselīgās attiecībās, daudz labāk būtu gribējies to izmantot, pilnveidojot sevi kādās citās jomās, kas noderētu manai nākotnei un pieaugušo dzīvei – mācībās, hobiju nostiprināšanai. Kad kļūsti pieaudzis, daudzām foršām lietām un mācībām vairs neatliek tik daudz laika un pēcāk nākas to rūgti nožēlot...
Esmu pārliecināta arī par to, ka kaut kur šajā pasaulē ir mans īstais un vienīgais, bet šoreiz mūsu attiecībās, kad viņu satikšu, es patiešām gribu gaidīt līdz brīdim, kad būsim savienoti laulībā uz mūžu. Man ir dota iespēja sākt visu no jauna šajā ziņā un es gribu to izmantot. Neskriet līdzi tam, ko saka vai dara mani draugi, ko rāda masu medijos, bet darīt tā, kā man šķiet pareizāk – nesteigties ar seksuālām attiecībām, neizdalīt sevi daudziem, pazeminot savu pašvērtību, lai kādam izpatiktu vai sajustos mīlēta. Bet gaidīt līdz laulībām, lai pasniegtu savam vīram vienu īpašu dāvanu, tikai viņam vienam!
