Laimes sajūtu dāvā attiecības, nevis lietas.
"Tiekoties ar jauniešiem, jautāju, kas ir viņu varoņi – cilvēki, kuriem viņi grib līdzināties. Dažiem tādu vispār nav, citi smiedamies piemin Supermenu, bet tikai katrā trešajā skolā viens vai divi bērni nosauc mammu un tēti. To dzirdot, sažņaudzas sirds, jo ļoti gribētos, lai mani bērni teiktu, ka viņiem varonis ir tētis un māmiņa. Es ticu, ka tas ir daudz svarīgāk nekā nopelnīt 100 latus vai iesēsties par trīs gadiem jaunākā mašīnā. Kā jaunāks mašīnas modelis man var palīdzēt vairāk mīlēt manus bērnus? Kā 100 lati manā kontā var darīt laimīgāku manu sievu? Mēs dzīvojam patēriņa laikmetā, tāpēc bieži vien šķiet, ka mūs laimīgus darīs kāda ļoti iekārota lieta. Taču, tiklīdz to iegūstam, saprotam, ka īsti laimīgi tomēr nejūtamies. Laimes sajūtu dāvā attiecības, nevis lietas. "
/Ulvis Kravalis/