Ko nozīmē 6.bauslis: tev nebūs laulību pārkāpt

Raksts pārpublicēts no “Luterisma Mantojuma Fonda” izdotās grāmatas “Laulība: starp Radīšanu un Mūžību“
Avots: Gudrības sākums

Jana: Kad nu esam aplūkojuši, kas ir laulība, un arī pārrunājuši vīra un sievas pienākumus laulībā, paraudzīsimies, ko īsti nozīmē 6. bauslis „Tev nebūs laulību pārkāpt”?

Guntars: Vispirms es gribētu pāris vārdus sacīt par baušļu nozīmi vispār. Pirms grēkākrišanas cilvēka domas un vēlmes saskanēja ar Dieva nodomiem. Taču pēc grēkākrišanas cilvēka sirdsprāts pavērsās pret Dievu. Lai cilvēki pilnībā nesapostītu savu dzīvi, rīkojoties pretēji Dieva kārtībai, Dievs noteica robežas viņu dzīvē. Tās bija robežas starp Dieva svētību, dzīvojot saskaņā ar Dieva iedibināto kārtību, un pazudināšanu, šīs robežas pārkāpjot. Šīs robežas tika nospraustas ar baušļiem.

Baušļi iesākumā tika ielikti cilvēku sirdsapziņā. Taču bieži vien mūsu sirdsapziņa nespēj atšķirt labu no ļauna. Tādēļ, lai cilvēku pasargātu no viņa paša, Dievs deva baušļus arī ārēji. Tā arī, lai gan visa pamatā ir 1. bauslis, cilvēku dzīvi sabiedrībā un laulībā sargā un nosaka 4. līdz 10. bauslis. Tā ir universāla Dieva kārtība – viena un tā pati visos laikos, un katrs var pārliecināties, ka tā darbojas. Vai nu baudot laulības svētību saskaņā ar Dieva iedibinājumu, vai piedzīvojot daudz sāpīgu un rūgtu brīžu, dzīvojot pretēji Dieva iecerei.

Jana: Manuprāt, parasti ar laulības pārkāpšanu tiek saprasta viena vai abu laulāto draugu neuzticība. Taču acīmredzot 6. baušļa nozīme ir plašāka, nekā to sabiedrībā pieņemts uzskatīt?

Guntars: Visas Dieva dotās pamācības ir ar daudz plašāku un dziļāku nozīmi, nekā sākotnēji to varam un gribam saredzēt un pieņemt. Tā arī 6. bauslis var būt par lielas dzīves gudrības un atziņas avotu. Dzīve pirms laulības un laulībā, ja tā tiek vadīta saskaņā ar 6. bausli, var pasargāt cilvēkus no daudzām ciešanām un rūgtuma. Ne tikai konkrēta cilvēka dzīvi, bet arī viņa bērnu un tuvinieku dzīves. Mēs taču visi dzīvojam sabiedrībā un esam pilnīgi konkrētā un jūtamā veidā savstarpēji saistīti.

Bet nu par 6. bausli. Atminies, mēs jau runājām, ka 6. baušļa teksts, precīzi tulkojot, nozīmētu „nedarīt netiklību”. Tas ietver daudz vairāk nekā tikai kāda laulātā neuzticību. Jēzus Kalna sprediķī izskaidro šī baušļa neturēšanas robežas. „Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī” (Mt. 5:28).

Te nu tiek parādīts, ka laulības pārkāpšana nebūt nenozīmē ārēji pamanāmu darbību. Laulības pārkāpšanas robežu Jēzus ir licis cilvēku sirdīs; ja kāds uzlūko sievieti vai vīrieti, to iekārodams, tas jau ir pārkāpis laulību. Turklāt šis pats bauslis iezīmē arī cilvēku kopdzīves nosacījumus. Faktiski viss, ko līdz šim esam aplūkojuši, attiecas uz 6. baušļa praktisko lietojumu.

Jana: Iepriekšējās sarunās vairāk esam aplūkojuši, kāda ir Dieva iedibinātā laulība un kā tā būtu jāveido, bet kas tieši ir laulības pārkāpšana Dieva skatījumā?

Guntars: Kā jau minēju, tad Dievs laulības pārkāpšanas robežu ir licis mūsu sirdīs. Kā Kristus saka: „Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana” (Mk. 7:21). Taču tās lietas, kas nāk no sirds, pēc tam izpaužas vārdos un arī darbos. Tātad laulības pārkāpšana vispirms saistās iekāri, kas nāk no sirds. Taču cilvēku kārīgās domas šeit uzskaitīt nebūs mūsu spēkos. Katrs jau pats, godīgi ielūkojoties savā sirdī, zina, kādas vēlmes un domas no turienes nāl. No sevis paša nenoslēpsies. Tāpēc tagad aplūkosim nevis domas, bet rīcību.

Ja laulība ir vīra un sievas vienība uzticībā, mīlestībā un savstarpējā kalpošanā, tad laulības pārkāpšana sākas jau ar nepareizu šo attiecību veidošanu. Atcerēsimies, ka tie paši vārdi, kas Svētajos Rakstos izmantoti, runājot par vīra un sievas attiecībām, tiek izmantoti, runājot arī par Dieva un cilvēku attiecībām. Vārdi, kuri apraksta laulības pārkāpšanu, apraksta arī cilvēku novēršanos no Dieva. Vārdi, kuri apraksta laulības pamatu, apraksta arī to, kādām attiecībām jābūt cilvēku un Dieva starpā.

Tas nav nejauši, jo cilvēku uzticība Dievam turpinās arī cilvēku uzticībā laulībā. Savukārt cilvēku novēršanās no Dieva bieži vien turpinās cilvēku neuzticībā laulībā. Abām attiecībām, Dieva un cilvēku, vīra un sievas, kopīgais ir uzticība. Uzticība Dievam izpaužas Viņa baušļu turēšanā. Pavēle „nedarīt netiklību” ietver visas seksuālās aktivitātes, kas neietilpst laulībā dzīvojoša vīra un sievas seksuālajā dzīvē. Viss, kas atrodas ārpus Dieva iedibinātajām vīra un sievas intīmajām attiecībām laulībā, ir laulības pārkāpšana. Šo seksuālo aktivitāšu daudzveidība šodien ir pārsteidzoši plaša, pat necentīsimies tās pagodināt, saucot vārdā. Taču tās visas bez izņēmuma ir tiešs 6. baušļa pārkāpums redzamā rīcībā.

Jana: Patiešām, šķiet, vieglāk ir pateikt, kas ir baušļa turēšana, nekā uzskaitīt visus dažādos veidus, kā šis bauslis tiek pārkāpts.

Guntars: Jā, tā tas ir. Svētie Raksti arī skaidri pasaka, kādas ir laulības pārkāpšanas sekas. 6. baušļa pārkāpēji „neiemantos Dieva valstību” (1. Kor. 6:9). Turklāt Raksti ietver vēl dažas būtiskas pamācības. Rakstot vēstuli Korintas draudzei, apustulis Pāvils aplūko arī netiklības jautājumu. 1. Kor. 6:18 viņš raksta: „Sargaities no netiklības! Katrs cits grēks, ko cilvēks dara, paliek ārpus miesas, bet, kas netiklības grēku dara, grēko pie savas paša miesas.” Precīzi pārtulkojot Pāvila sacīto, iegūstam: „Bēdziet no netiklības!” [1] Rodas jautājums, kāpēc gan netiklības aizliegums jeb laulības pārkāpšanas aizliegums tā būtu jāizceļ starp citiem Dieva likumiem? No citiem grēkiem taču Pāvils nemudina bēgt.

Kad Dievs radīja cilvēku, Viņš lika cilvēkā vēlmi pēc pretējā dzimuma. Tas ietverts gan Dieva pavēlē „augļojieties un vairojieties”, gan laulības iedibināšanā „un tie būs viena miesa”. Taču pēc grēkākrišanas šī vēlme vairs neizpaužas saskaņā ar Dieva ieceri, bet gan ir kā varens spēks, kurš cilvēku mudina meklēt šīs vēlmes apmierinājumu. Tādēļ Dievs ir noteicis robežas šai vēlmei – nedarīt netiklību! Taču cilvēks visu laiku meklē, kā šīs robežas noārdīt. Jo sevišķi šodien mēs to labi varam ieraudzīt.

Jana: Jā, šodien, šķiet, visi vienbalsīgi skandina, ka seksuālās attiecības ir uzlūkojamas tāpat kā ēdiens un dzēriens. Ja slāpst, tad taču organisms zina, ka tajā trūkst šķidruma. Ja moka izsalkums, tad ķermenim nepieciešamas barības vielas. Taču, pakārtojot šādai domāšanai cilvēka seksuālās dziņas, varam iestigt dziļā purvā. Sanāk tā: ja es kādu seksuāli iekāroju, tad acīmredzot tas man ir objektīvi nepieciešams. Ja mans iekāres objekts ir atšķirīgs, tad acīmredzot esmu tāds radīts. Ja iekāroju daudz no visa kā, tad acīmredzot tāda ir mana daba un ko nu tur var darīt.

Turpinājums sekos…

[1] Sengrieķu valodā vārds feygō nozīmē „bēgt, glābties bēgot, izvairīties”. 1. Kor. 6:18 izmantota 2. personas daudzskaitļa pavēles forma: „Bēdziet!” Bībeles biedrības Jaunās Derības 2007. gada tulkojumā šajā vietā ir vārds „bēdziet”.