Kāpēc nevajadzētu skatīties filmu "50 Greja nokrāsas"
13. februārī pasaules kinoteātros (un arī Latvijā) notika pirmizrāde kādai filmai, kas tiek saukta par diezgan skandalozu. Tā ir veidota pēc kāda romāna. Un šo filmu sauc “Piecdesmit Greja nokrāsas”. Es saku, ka nav vērts tērēt laiku, lai ietu uz šo filmu, tomēr mazliet iepazīstināšu ar tās saturu. Daudzi kritiķi ļoti asi ir kritizējuši šo filmu, nosaukdami to par “vardarbīgu pornogrāfijas filmu”. Piemēram, ASV laikraksts “NewYork Daily News”, runājot par šo grāmatu un filmu, paziņojis, ka „civilizācijai ir pienācis gals”. Principā tas, kas tajā tiek popularizēts, ir mazohistiskas un sadistiskas seksuālas attiecības. Filma ir par kādu nevainīgu meiteni, studenti Anastasiju, kas satiek jaunu, skaistu, bagātu puisi – Kristiānu Greju, kuram patiesībā patīk izvirtis sekss. Šis puisis pats 15 gadu vecumā ir ticis seksuāli izmantots, un tas ir ietekmējis viņa dzīvi. Kristiāns pērk Anastasijai dārgas dāvanas un piespiež viņu iesaistīties vardarbīgās seksuālās attiecībās. Filmā tiek parādīts, ka meitenei patīk šāda veida attiecības. Bet tomēr filmas beigās meitene raud. Šīs trakās sadomazohistiskās vēlmes, ko viņš ir realizējis ar šo meiteni, viņu salauž. Filmas pamatā ir kādas sievietes E.L. Džeimsas betsellers jeb erotiskais romāns ar tādu pašu nosaukumu. Grāmatas autore atzīst, ka viņa sarakstījusi to pusmūža krīzē un ka tā ir piesātināta ar viņas erotiskajām fantāzijām. Tātad skatoties šo filmu vai lasot šo grāmatu, cilvēki principā iekāpj viņas būtībā, viņas domāšanā un izdzīvo to, ko viņa izdzīvoja.
Mūsu smadzenes ir tā radītas, ka, ja mēs kaut kam ļaujamies, tad tās atslēdz racionālo domāšanu un uztver to par patiesību un pieņem to kā īstenību. Mičiganas štata Universitātē atklāja, ka tās sievietes, kas šo grāmatu ir izlasījušas, ir vairāk tendētas uz attiecībām ar vardarbīgiem partneriem, alkoholismu, nedrošu seksu un ēšanas traucējumiem. Tātad filmas ietekmē, tās maina mūsu domāšanu, piedāvā citu dzīvesveidu. Tās ir kā tāds neredzams, slepens draugs, kas tev mēģina pastāstīt: “Ei, šitā arī var dzīvot! Un tas ir forši, un tas ir interesanti un tas ir normāli!”.
Šī filma “Piecdesmit Greja nokrāsas” ir piesātināta ar bīstamiem seksuāliem pamudinājumiem, instinktiem un ar maldīgu informāciju par to, kas ir veselīgas seksuālas attiecības. Īsta Mīlestība Gaida runā par to, ka veselīgas seksuālās attiecības ir laulībā starp diviem mīlošiem dzīvesdraugiem, starp vīru un sievu. Ārpus laulības seksuālās attiecības ir nepilnīgas, tās nestrādā, tām nav Dieva svētības.
Grāmatas autore par šo grāmatu nopelnīja 95 miljonus dolāru. Grāmata ir tulkota 52 valodās. Un tā ir apsteigusi pat “Hariju Poteru” kā visātrāk pārdotā grāmata. Anglijā tā 2012.gadā tika nosaukta par gada grāmatu. Kāds viesnīcas īpašnieks Anglijā nomainīja savas viesnīcas numuriņos visas Bībeles pret “Piecdesmit Greja nokrāsām”, sakot, ka tas izskatās kā tāda laba viesmīlība. Es domāju, ka tā ir milzīga kļūda, jo tā būs liela atbildība viņam Dieva priekšā, ka viņš piedāvājis cilvēkiem lasīt to, kas viņu dvēseli aptraipa.
Filmas režisore, Sema Teilore Vuda, savukārt, ir divas reizes šķīrusies, praktizē jogu un transcendentālo meditāciju. Un viņa pati saka, ka bez šīs meditācijas viņa nevar izdzīvot, ka tā viņai palīdz tikt galā ar trakumu. Līdz ar to, divas sievietes, kas, iespējams, ir ar ievainotām dvēselēm, ar dažādu savdabīgu garīgo ietekmi, uzraksta grāmatu, uzfilmē filmu, un tagad mēs to skatāmies. Es domāju, ka tā ir ļoti nedroša un bīstama lieta, ko darīt. Noteikti nevajadzētu iet un šādu filmu skatīties.
Četri melīgi filmas „50 Greja nokrāsas” vēstījumi
Mets Freds “lifesitenews.org” mājas lapā runā par četriem meliem, kas izriet no šīs filmas. Pirmie meli ir, ka vardarbība ir seksīga, ka tā ir laba lieta, ka ir seksīgi būt vardarbīgam pret savu partneri. Ja paskatās pornogrāfisko filmu TOP 100, tad 90% no tām ir ar agresīvu vardarbību pret otru partneri. Tajās tiek parādīts, ka sievietēm, it kā, tas patīk, taču realitātē sieviete ir jūtīga, trausla, kā Dieva Vārds to saka. Un vardarbība pret sievieti patiesībā salauž viņā šo veselīgo pašvērtējumu un spēju mīlēt ar siltumu un maigumu. Sievietes pašvērtējums ceļas no tā, ko tēvs un vīrs par viņu saka. No tā veidojas viņas sapratne, kāda viņa ir. Viņas skaistuma izpratne, viņas vērtīguma izpratne ir atkarīga no tā, ko tēvs un vīrs vai vīrietis viņai saka. Un, protams, arī, ko māte saka. Bet viņa pati nespēj sevi novērtēt. Viņa grib novērtējumu dzirdēt no citiem un tas ir sievietes būtībā. Un redziet, ja ir seksuāla vardarbība pret sievieti, tad ko tas viņai pasaka? Tu esi vērtīga tikai tad, kad pret tevi izturas vardarbīgi, kad pret tevi izturas cietsirdīgi un tas ir forši, kad tu piedzīvo tādu nežēlastību – pieņem to kā labu lietu. Bet patiesībā šāda vardarbība sievieti salauž un viņa kļūst par cietu un nejūtīgu. Par cietu un nejūtīgu mammu, sievu, sievieti. Līdz ar to, es redzu to kā tādu viltīgu tumsības spēku un velna darbu, lai sievietes padarītu cietas, jo tās, kas ir ievainotas, kas ir cietušas no vardarbības, caur šo filmu tiek mudinātas savu iekšējo sāpi pārvērst erotiskā fantāzijā un to, kas ir negatīvs padarīt it kā par pozitīvu.
Šajos laikos sliktās lietas tiek sauktas par labām un labās lietas par sliktām. Piemēram, cilvēki, kuriem es saku, ka šķīsta dzīve līdz laulībām ir laba lieta, saka: “Nē, tas ir slikti!” Bet tad, kad viņiem parāda, teiksim, pornogrāfiju, viņi saka: “O, tas ir labi!” Un līdz ar to velns dara visu, lai mūsu prātu apgrieztu pilnīgi pretēji Dieva Vārdam. Un tāda veidā viņš iegūst ietekmi pār mums. Bībele saka, ka pasaulē ir antikrista gars, kas nāk nomainīt Kristu – Dievu pret kaut ko citu. Un antikrists (šis vārds) nozīmē – pretējs Kristum un tāds, kas grib ieņemt otra vietu. Un tieši tāds gars ir mūsdienu pasaulē, kas grib ieņemt Dieva vietu cilvēka sirdīs, kultūrā un apziņā. Viena no lietām, caur ko tas notiek ir caur filmām. Un šīs “Piecdesmit Greja nokrāsas” ir tikai viena, viena maza filma, bet jau ar jauno pakāpi, kas jau ir caur erotisku pieskaņu. Tātad ar domu nomainīt šo veselīgo, Dievišķo seksualitāti pret velnišķīgu un sabojātu, pasludinot, ka tas ir labi.
Otrie meli, kas šajā filmā parādās ir tas, ka seksuāla salauztība ir seksīga. Tas, ka tu ciet no tā, ka tevi pamet vai izmanto, tas ir forši un labi. Jo šis pats galvenais varonis, šis Kristiāns 15 gadu vecumā, kā jau es teicu, tika seksuāli izmantots. Un kā viņš tiek galā ar šo dvēseles rētu? Viņš to izdzīvo pret šo Anastasiju, kā tāda veida iekšējo atriebību. Viņa sakropļotā seksualitāte tagad iznāk ārā un bojā citu. Un tā tas iet un izplatās. Seksuāla salauztība liecina par salauztu personību, kas vairs nav vesela. Un šādam cilvēkam ir grūti veidot veselīgas intīmās attiecības. Kristus ir tas, kurš var nākt un dziedināt cilvēkus, kuri ir cietuši no seksuālās vardarbības.
Trešie meli, kas parādās šajā filmā, ka sievietēm ir jāsamierinās ar vajātājiem. Šajā filmā šis varonis visu laiku viņu vajā, pierunā, piespiež savām seksuālām izvirtībām, un Anastasija to pieļauj. Viņai ir tik zems pašvērtējums, ka viņa to pieļauj un ļauj tam tā notikt. Taču sievietei nav jāsamierinās ar vajātājiem. Arī Bībele runā par to, ja kāda sieviete tiek izvarota pilsētā un viņa par to ir klusējusi, tad viņa pati uzņemas līdzatbildību par to, ka ir noticis asinsgrēks, jo viņa nesauca palīgā. Līdz ar to tiek pieļauta doma, ka viņa piekrita šim netiklajam aktam. Taču, ja tas notiek ārpus pilsētas, laukā, tad ir jāsoda šis izvarotājs, bet sievietei ir jāšķīstās. Bet šī filma saka, ka nav jāpretojas vajātājam, bet drīzāk jāļaujas tam. Tas nav pareizi. Bībele aicina sargāt mūsu sirdis, sargāt mūsu miesu. Mums ir tiesības pateikt “Nē!”.
Ceturtā lieta, kas no šīs filmas izriet, ka piekrišana nav vajadzīga, ja ir radusies iekāre. Ja vīrietim gribās, tad viņam ir vienalga, vai sieviete tam piekrīt vai nē. Filma demonstrē, ka izvarošana ir tuvu atļautajam. Šis galvenas varonis (es gan nesauktu viņu par varoni, drīzāk par “izvaroni”) Kristiāns pērk meitenei dārgas dāvanas un norāda, ka viņš gribētu viņu fiziski izmantot (varētu teikt izvarot). Viņš pat nepiedāvā, ka “Es tevi mīlu! Es gribu ar tevi būt kopā!” Viņš nāk ar izvarošanas piedāvājumu, ar tādu principu - es gribu tevi seksuāli iegūt! Šī filma viltīgā veidā parāda, ka tas ir normāli. Iedomājieties, ka jaunietim nav nekāda priekšstata par to, kas ir seksuālas attiecības, un viņš noskatās tādu filmu. Viņam pirmais priekšstats par seksuālām attiecībām ir šāds. Un arī šī Anastasija ir nevainīga meitene, kurai nav nekādas seksuālas pieredzes. Un pirmais, kuru viņa satiek, kas piedāvā viņai kādus seksuālus piedzīvojumus ir šis izvirtušais puisis, kas pats ir cietis no seksuālas vardarbības. Līdz ar to, viņš iepazīstina šo meiteni jau ar sakropļotu seksu, ar sakropļotu ideju par fizisko tuvību. Tādā veidā šī filma iesēj sēklu seksuālai vardarbībai, egoismam, upura un vergtura lomām. Bet tās, viennozīmīgi, nav veselīgas seksuālās attiecības, jo veselīgas seksuālās attiecības ir, pirmkārt, kā jau es teicu, laulībā, otrkārt, tās ir mīlestībā un, treškārt, kad abi piekrīt un to vēlas.
Vai 16+ ir loģisks vecuma ierobežojums?
Filmas var būt labas, taču tās var būt arī ļoti bīstamas, kā jau iepriekš teicu. Ir kādas filmas, kuras ir aizliegts skatīties līdz kādam noteiktam vecumam (+12, +14, +16 utt.). Filmu “Piecdesmit Greja nokrāsas” ir aizliegts skatīties līdz 16 gadiem. Es ļoti ceru, ka tie, kas pārdod kino biļetes, nepārdos biļetes uz šo filmu tiem, kam vēl nav 16. Un vispār paceļas jautājumi, vai tie, kuriem jau ir 17,18,19, var šo filmu skatīties? Vai vecuma ierobežojums ir tas, kas var pateikt, vai tu to drīksti vai nedrīksti? Protams visu nevar aizliegt. Tomēr es domāju, ka tādu filmu nevajadzētu skatīties pat nevienam četrdesmit vai sešdesmitgadīgam. Vecuma ierobežojums nenozīmē, ka šī filma ir pietiekami vērtīga, lai to skatītos. Filmas, kuras iesaka skatīties no +18, bieži vien ir tādas, kuras nebūtu vēlams skatīties nevienam. Vai var skatīties pornogrāfiju 19, 20 gados? Protams, ka nē! Jo grēkam nav nekādas vecuma atļaujas. Vecuma cenzs ir viltība, kas ienākusi filmu industrijā - “Pieaugušo filmas”. Bet ko tas nozīmē? “Pieaudzis” nenozīmē tas, kurš sasniedzis laika vecumu, piemēram 16 gadus. Pieaudzis cilvēks ir tas, kurš spēj izfiltrēt, kurš spēj kontrolēt savas emocijas, savus instinktus, kas spēj pieņemt patstāvīgus lēmumus un dzīvot veselīgu dzīvesveidu, kurš ir gatavs uzņemties atbildību par ģimeni un bērniem. Līdz ar to šādi pieauguši cilvēki, tādas filmas neskatās principā. Es gribētu teikt, ka šis +16 ir pat zem minimuma, jo puiši, piemēram, attīstās līdz 21 gada vecumam. Un mūsu smadzenes nobriest līdz veselīgam domāšanas veidam pat līdz 25 gadiem. Tas nozīme, ka mūsu smadzenes iegūst tādu stāvokli, ka mēs spējam racionāli un gudri kontrolēt savas emocijas, savus instinktus. Tas nozīmē, ka līdz 25 gadu vecumam es pat vispār neieteiktu jaunietim skatīties neko, kas ir saistīts ar seksuālu raksturu. Jo neatkarīgi, ko saka draugi, mediji un seksopatalogi, tas vienkārši nav veselīgi un nav pareizi. Tā ir tā lielā viltība – tev ir 16, nu tad paskaties to filmu! Nē, nē, nē! Dievs, viennozīmīgi, negribētu, lai tu to skaties, jo tas nozīmē, ko? Tas nozīmē, ka tu piedalies seksuālā aktā, ka tu skaties uz kailiem ķermeņiem. Tas tavās smadzenēs nosēžas, un Dieva priekšā tas ir grēks. Jēzus teica, ka ikviens, kurš skatās uz sievieti ar iekāri, jau ir pārkāpis laulību savā sirdī. Teiksim, kad kristīgs cilvēks, piemēram, vīrietis iekāro sievieti, viņam nav jālūdz: “Ai, Dievs piedod, ka es paskatījos ar iekāri uz to sievieti!” Viņam ir jālūdz: “Dievs, piedod, ka es tikko pārkāpu laulību ar šo sievieti!” Tā ir tā pareizā lūgšana. Bieži vien vīri saka: “Savaldi, Dievs, manas iekāres! Piedod, ka es paskatījos!” Nē, nē! Tu reāli pārkāpi laulību. Tas ir tāpat kā ar abortu: “Nu, mēs uztaisījām abortu!” Nē, jūs noslepkavojāt bērnu! Tas ir pilnīgi kas cits. Līdz ar to, kad mēs sākam lietas nesaukt īstajos vārdos, mēs pa īstam nenožēlojam tās. Mēs neatgriežamies. Un mēs dzīvojam tāda laikmetā, kad tev pasaka: “Miers, miers! Ir jau labi! Viss ir kārtībā! Tu esi pieaudzis! Tu vari dzert! Tu vari smēķēt! Tu vari skatīties erotiskas filmas! Viss ar tevi būs kārtībā!” Nebūs kārtībā, jo grēkam nav vecuma noilguma.
Labas romantiskas filmas
Vai filmas ir sliktas? Principā tās nav sliktas, bet ja tajās ir pamudinājums uz grēcīgām rīcībām uz nebībelisku darbību, tad tādas filmas, pašos pamatos, nesakrīt ar Dieva Vārdu un Dievs nevar tās svētīt. Pēc tādu filmu noskatīšanās dvēselē jūtams tukšums un pat garīgs piesārņojums.
Kādas filmas es varu ieteikt? Viena no šādām filmām ir “Ugunsdrošs” (angliski “Fireproof”). Ļoti populāra. Daudzi kristieši to jau ir redzējuši, bet, ja neesat redzējuši, noskatieties.
Laba filma, kas atklāj sievietes pašvērtējumu ir filma ”Viena nakts ar karali” (“One night with the King”). Lai gan nosaukums izklausās divdomīgs, tomēr tā ir filma par vienu no Bībeles varonēm - Esteri, kura ir visskaistākā sieviete karaļa acīs un kurai tika izrādīts liels gods. Taču viņai ir arī liela atbildība, kas nāk līdzi tam godam, kas viņai tiek izrādīts. Tā ir laba filma, kas var parādīt veselīgu skatījumu gan uz sievietes skaistumu, gan arī uz viņas iekšējo spēku un atbildības sajūtu.
Ļoti uzrunājoša ir filma “Pastaiga, ko atcerēties” (“A walk to remember”). Tā ir filma par kāda mācītāja meitu, kas ir ļoti vienkārša un tikumiska, un viņā iemīlas viens no skolas spožākajiem džekiem. Tā ir filma par to, kā šīs attiecības veido puiša sirdi, kā tās ietekmē viņu un parāda cita veida mīlestību.
Principā ir daudzas filmas, ko jūs varat atrast arī internetā. Uzrakstiet TOP 10 “Christian romantic movies”, un jūs atradīsiet dažādus ieteikumus. Ir labas filmas, kas joprojām ir kā klasika, piemēram, “Mūzikas skaņas” - ļoti laba filma, kas parāda šķīstu mīlestību, mātes mīlestību, runā par adopciju. Ļoti laba filma par adopciju ir “Oktobra bērns” (“October baby”). Tajā ir kāda meitene, kas uzaug kristīgā ģimenē, taču savos 17 vai 18 gados viņa atklāj, ka viņa īstenībā ir adoptēts bērns.
Šis ir laikmets, kas caur TV, filmām, medijiem padara cilvēkus pasīvus, vājus un nespēcīgus. Tāpēc es tev novēlu: maksimāli centies izvairīties no ekrāniem, pavadi laiku ar dzīviem cilvēkiem, ar Dieva Vārdu, dzīvo praktisku dzīvi, reālu! Piedzīvo to, ko Dievs ir devis! Ej ārā dabā, mežā, laukā, pie ūdeņiem, skaties zvaigznēs! Izbaudi dzīvi, kā Dievs to grib, lai tu to izbaudi, bet ne tā kā velns to grib, jo viņš grib tevi pievilt, piemānīt un apzagt. Es ceru, ka es varu iedrošināt tevi neaiziet projām no realitātes, neaiziet virtuālajā vidē par daudz. Tev ir dota dzīve, kas tev ir vajadzīga. Un tu vari vienmēr nākt pie Dieva, pie Kristus. Un, ja tu personīgi esi piedzīvojis seksuālu vardarbību savā dzīvē, tu vari uzmeklēt kādu speciālistu, tu vari lūgt Jēzum, lai Viņš tevi dziedina no visām rētām, un atjauno tevī veselīgu sapratni. Un, ja ir labas filmas, tās tu vari skatīties, tās tevi var celt un var tev palīdzēt. Bet neskaties sliktus piemērus, tie nav vajadzīgi. Tie tevi tikai aizvedīs projām no patiesas un skaistas mīlestības.
Autors: Dainis Pandars, biedrības „Īsta Mīlestība Gaida” valdes priekšsēdētajs.
Daiņa Pandara pārdomas par šo tēmu vari noklausīties arī 29. janvāra raidījumā „Kāpēc gaidīt”
