Gaidīt ir forši!
„Vidusskolā es nebiju no "viskrutāko" meiteņu pulka. Es arī biju diezgan kautrīga un bailīga un nejutos pietiekami forša”, stāsta Līga (24).
„Ja kādam puisim es patiku un viņš patika man, starp mums no manas puses izveidojās tāda kā barjera, pār kuru neviens nevarēja pāri tikt. Es nespēju pielaist kādu sev tuvāk.
Protams, meitenes starpbrīžos mēdza pārrunāt attiecību jautājumus, un liela daļa jau bija nodarbojušās ar seksu. Lai gan man nelikās forši ar kādu pārgulēt vienkārši pēc ballītes, man bija kauns, ka savos 17 nebija tādu nopietnu attiecību pieredzes. Tai laika posmā es sevi nevarēju saukt par kristieti, tomēr atceros, ka jau toreiz kādu vakaru pēc Jaungada pasākuma teicu Dievam: „Palīdzi man, es neesmu īsti normāla. Kas ar mani ir?” Gāju uz pasākumiem, ballītēm, dejoju, patika puiši un viņiem patiku es, bet es nespēju pat skūpstīties.
Augstskolas pirmajā kursā es kļuvu par kristieti. Dievs mani ļoti mainīja. Tad arī uzzināju par organizāciju „Īsta mīlestība gaida”. Man tas bija pārsteigums. Es iepriekš nezināju un nebiju dzirdējusi, ka ir cilvēki, kas nenodarbojas ar seksu līdz kāzām un gaida savu īsto. Tad iznāk, ka tas ir labi, ka esmu nevainīga? Klausījos lekcijas un skatījos dažādus videomateriālus, lasīju, domāju un sapratu, ka patiesībā tas ir tik loģiski. Paldies, Dievs, ka esi mani sargājis! Es pieņēmu lēmumu gaidīt. Tas nav vienmēr bijis viegli un šo, šķiet nu jau septiņu, gadu laikā ir bijušas dažādas cīņas, bet gaidīt ir forši.”
