Ceļš līdz īstai mīlestībai
„Vienmēr esmu dzīvojusi kā parasts jaunietis – ar ballītēm, alkoholu, draugiem, puišiem un, protams, seksuālām attiecībām. Pretējā dzimuma uzmanības man netrūkst, lai gan puišus vienmēr uztvēru tikai kā izklaidi,” par savu pieredzi, meklējot īstu mīlestību, stāsta Vineta (20).
Tā dara visi
„Dzīvesveids mani nepadarīja par vieglas uzvedības meiteni. Biju ļoti izvēlīga, bet nekad nevienam nepieķēros. Dzīvoju viegli un bezrūpīgi ballējoties, tomēr, intuitīvi jutu, ka sekss ir kaut kas tāds, kas jādara kopā tikai ar cilvēku, kuram jūties tiešām tuvs. Nevis ar kādu no piektdienas ballītes kompānijas, bet gan ar puisi, kurš liek sirsniņai ietrīcēties.
Tomēr pienāca diena, kad, joprojām nespēju saprast, kāpēc, nolēmu pārgulēt ar puisi, ar kuru biju kopā aptuveni divus mēnešus. Nekādas baudas no šīs tuvības nebija. Pilnīgi nekādas! Mierināju sevi ar domu, ka tā taču dara visi, tātad viss kārtībā. Gan jau, ar laiku... Bet nekas nemainījās. Bija vēl pāris tuvības reizes, kurās nejutu pilnīgi neko. Attiecības, protams, izjuka. Pareizāk sakot – man apnika izlikties. Gribējās blakus cilvēku, kurš patīk.”
Neguvu prieku
„Pēc tam bija vēl vienas attiecības, taču atkal nekāda baudījuma. Nesapratu, vai tā ir mana vaina. Es vienkārši nespēju atbrīvoties. Līdz ar to nekāda prieka no visa šā pasākuma nebija. Domāju, ka esmu slikta, nekam nederīga, zuda pēdējās pašapziņas paliekas. Jutos dīvaini. Joprojām nespēju raksturot to sajūtu. Likās, ka kaut kas ir pazudis. Tāda kā tukšuma sajūta iekšā, bet tik un tā turpināju ballēties. Vienīgi seksuālās attiecībās vairs neielaidos. Ar laiku man sekss bija palicis pretīgs, kaut kas riebīgs un nepatīkams. Un kāpēc darīt kaut ko, kas nepatīk? Ārēji vienmēr esmu bijusi stirpa un pašpārliecināta. Vienmēr gribējās dzirdēt komplimentus. Tos arī saņēmu. Bet tomēr kaut kas nebija kārtībā.”
Viņš gaida īsto
„Vidusskolas otrā gada sākumā sanāca apsēsties blakus kādam mierīgam klasesbiedram. Ar laiku sadraudzējāmies, un viņš man kļuva par tādu kā uzticības personu. Uz šīm stundām pat patika iet. Vēlāk uzzināju, ka puiša tētis ir mācītājs un viņš pats – pārliecināts kristietis. Dažreiz runājām par attiecībām. Izrādījās, viņam nekad nebija bijusi draudzene! Iedomājieties? Puisim 18 gadu, bet nav bijusi draudzene, jo viņš gaida savu īpašo meiteni. Negribot sevi izdalīt visām citām. Atceros, toreiz nodomāju, ka viņa draudzene noteikti būs ļoti laimīga meitene. Jautāju viņam: „Bet kā tu zināsi, ka ir atnākusi tā tava īstā?” Un viņš ļoti lielā pārliecībā atbildēja, ka ĪSTĀ garām viņam neaiziešot.”
Esam laimīgi un kopā
„Bijām ļoti labi draugi gandrīz gadu. Un tajā laikā pat nealku pēc citu puišu uzmanības. Vienu dienu iešāvās prātā doma, ka viņš taču ir sasodīti izskatīgs, tomēr to ātri apslāpēju, jo atcerējos, ka viņš taču gaida savu īsto un nevainīgo, vienīgo meiteni. Un uz tādu novalkātu čību kā es nekad neskatīsies. Tomēr ar laiku šīs domas nāca prātā arvien biežāk un biežāk, līdz vienā brīdī mēs sākām par to runāt. Izrādījās, ka arī viņš mani ievērojis jau pašā sākumā, bet nodomājis, ka tādas ballīšu meitenes uz vienkāršiem puišiem taču neskatās. Tomēr mēs nesākām draudzēties, jo sapratu, ka esam no dažādām pasaulēm, neticēju, ka mums kaut kas izdosies, ka man viņš neapniks, turklāt negribēju zaudēt draugu. Pēc pus gada Dievs visu sakārtoja, un nu jau trīs gadus esam pāris. Esmu atradusi savu īsto cilvēku un ticu, ka mums būs fantastisks sekss, kad būsim precējušies. Tā ir ļoti svarīga attiecību daļa, tomēr tas ir paredzēts laulībai. Mēs gaidām. Šajā jomā es pielāgojos viņam, un tas ir viens no labākajiem lēmumiem, ko jebkad esmu pieņēmusi. Šis fantastiskais cilvēks neliek man justies kā gaļas gabalam, no kura ir nepieciešams tikai viens. Es jūtos mīlēta un lolota. Esmu laimīgākā meitene pasaulē. Protams, nav viegli izdarīt šo izvēli - nepārgulēt, bet tas viennozīmīgi ir tā vērts. Un arī tad, ja šķiet, ka esi pazaudējis savu nevainību un šķiet, ka vairs nav atpakaļceļa, tad visnegaidītākajā brīdī no gaisa tieši uz galvas nokrīt kaut kas, palīdz piecelties un atbalsta, lai tu nenokristu atpakaļ. Vienmēr ir cerība!”
