Viņš man teica - Tu esi tā vērta, lai tevi gaidītu! Ineses un Emīla stāsts.


Inese un Emīls Liepiņi
Kāzu diena: 2013.gada 13.jūlijs
Saderināšanās laiks : gads un divi mēneši
Pirmā nakts: kāzu dienā
Vecums, kad precējās: Inesei - 19 , Emīlam - 21

Kā jūs iepazināties?

Inese: Es šo esmu stāstījusi jau, šķiet, miljons un vēl bišķiņ reizes, tāpēc laika gaitā ir izstrādājusies īsā versija- es viņu ieraudzīju un sapratu- kleita balta, māja liela, bērni trīs, haha.

Emīls: Taču, ja nedaudz garāk, tad iepazināmies kādā pasākumā pirms daudz gadiem, pēc pasākuma uzaicinājām viens otru sociālajos portālos un vairs neko. Pēc kādiem gadiem četriem izrādījās, ka Inese ir atradusi Dievu un mēs kaut kā sākām kontaktēties.

Inese: Tad viņš sāka rakstīt biežāk. Līdz mēs satikāmies History makers nometnē. Man Emīls tajā laikā bija vienkāršs puisis no draugiem.lv, bet izrādījās, ka Emīls jau kādu laiku bija lūgšanās par mani, par mums, jo es biju viņam iepatikusies.

Emīls: History makers nometnē bija tāds interesants notikums, - mēs stāvējām rindā un gaidījām ēdienu, garām gāja viens mācītajs un teica: „Lai jums laimīga kopdzīve!” Mēs, protams, bijām šokā, jo vēl nedraudzējāmies! Un tā nu sanāca, ka pēc History makers nomentes sākām draudzēties.

Inese: Pēc nometnes es lūdzu Dievam, ka man nevajag attiecības tikai attiecību pēc, lai nākamais puisis, kas man būs, ir arī mans vīrs. Un es teicu- Dievs, man nav svarīgi, kad tas notiks, pēc pieciem gadiem vai piecām dienām. Un pēc piecām dienām mēs sākām draudzēties. Mums ar Dievu vienmēr precīzas sarunas, haha.

Kādas bija jūsu robežas draudzēšanās laikā?

Inese: Mums abiem bija skaidrs, ka sekss būs tikai pēc kāzām. Gribējām arī pirmo skūpstu kāzās, bet tas gan mums sanāca ātrāk – pēc draudzības pieciem mēnešiem.

Emīls: Es jau no bērnības biju kristietis. Sapratu, ka sekss būs tikai laulībā. Protams, tīņu gados bija grūtāk. Paldies Dievam, ka Viņs mani sargāja, un mana sieva man ir vienīgā.

Inese: Kad bijām draudzējušies divus mēnešus, Emīls man sagādāja pārsteigumu. Jūras krastā uzdāvināja kastīti. Es pie sevis domāju – nu nē, tik ātri nevar bildināt. Bet tas nebija bildinājums. Kad atvēru kastīti, tur bija IMG gredzentiņš un viņš man teica: „Tu esi tā vērta, lai tevi gaidītu!”

Dažreiz ir dzirdēts, ka jauniem nevajag precēties. Kāpēc jūs teiktu, ka precēties jauniem ir forši?

Inese: Nereti esam dzirdējuši jautājumu- kāpēc Jūs precaties, Jūs vēl esat jauni. Atbilde skan tieši tāpat, kā jautājuma otrā daļa – mēs vēl esam jauni!

Runā, ka jaunība esot pats labākais dzīves posms. Tad nu lūk, es gribu atdot savam vīram pašu labāko savas dzīves laiku. Viņš to ir pelnījis!

Kā jūsu draugi reaģēja, uzzinot, ka gaidāt ar seksu līdz kāzām?

Emīls: Mēs negājām uz katram pretīmnācējām uz ielas neteicam- zini, mēs gaidam līdz kāzām. Taču nebija problēmu par to pastāstīt un šķiet visi uztvēra pozitīvi. Ja arī neuztvēra, tad neko neteica.

Kā jūs spējat būt stilīgi, bet vienlaikus neģērbties izaicinoši?

Inese: Humpalas ir atbilde, draugi, haha. Taču, ja par izaicinošu ģērbšanos, tad man īsti nekad nav bijušu tādu izaicinošu drēbju, kāpēc kādam likt justies nēerti ar savu izskatu?

Emīls: Es Dievam lūdzu, lai mana sieva būtu arī mans stlists, jo es nemācēju pateikt, kas ir smuki un, kas nē. Un tā arī ir, Inese man ir iemācījusi, kā sakombinēt un ģērbt drēbes, lai izskatītos ok.

Ko jūs teiktu par mītiem, ka seksu vajag pamēģināt pirms laulībām?

Inese: Ja man pirms tam nekas nearvienu nav bijis, tad man arī nevar būt seksuālā nesaderība, jo kas tad ir saderība vai nesaderība? Ir vienkārši viens vīrs, ko es mīlu un viss. Es nezinu, kā ir savādāk, tāpēc tas ir tas perfektākais variants. Tas ir vienīgais cilvēks, ko tu esi pielaidis sev tik tuvu, kā garīgā, tā fiziskā līmenī. Tu vari pilnībā atklāties otram, nebaidoties par to, ka otrs varētu tevi pazemot.

Emīls: Es gribēju, lai mana meitene būtu kristiete un nevainīga. Gribēju, lai viņa ir tikai mana. Priotams, bija grūti. Puišiem vispār ir grūtāk, gribas kaut ko vairāk par skūpstīšanos. Prieks, ka Dievs mani ir sargājis. Vienmēr ir bijusi doma – tikai neej par tālu!

Inese: Pirmā reize tev būs tikai vienu reizi mūžā. Kāpēc tik lielu dāvanu uzdāvināt pirmajam pretīm nācējam?

Kā ir pēc kāzām?

Vai zini to sajūtu, kad lielveikala zoo stendā ieraugi pūkainu kāmīti un tā vien gribi nopirkt to, aiznest mājās un caurām dienām bužināt? Tieši tā man bija ar Emīlu. Kad es viņu ieraudzīju, man gribējās aiznest viņu mājās, iesēdināt dīvāna, iedot rokās TV pulti un mūžīgi mazgāt viņam drēbes un gatavot ēst.
Labi, pieķerta tā viss nebija, bet būtu stilīgi, ja būtu, ne?

Divus gadus atpakaļ ar celi smiltīs un dūšu papēžos viņš jautāja, vai kļūšu par viņa sievu.

Kad pēc kāzām sākām dzīvot kopā, es beidzot sajutos brīva. Kāda veida brīvība tā bija? Brīvība no mammas, haha! Pirmo laiku mani pamatīgi uzjautrināja iziet no istabas un NEizslēgt gaismu, jo nav neviens, kas iebildīs. Kas par svētlaimi bija, mazgājot traukus, ieliet puspudeli mazgājamā līdzekļa, nevis pilīti, kā mammai patiktu un, mazgājot drēbes, piebērt tik daudz pulvera, ka birst pāri malām. Kā arī visas pirmās ēdienreizes sastāvēja ne no kā cita, kā pankūkām, saldējuma un kolas.

Bet tās bija mirkļa vājības, viss nu ir sliedēs – nav jāpērk mazgāšanas līdzekļi katru pārdien un elektrības rēķins arī ir normās, veinīgi tās trīs riepiņas uz vēdera liek manīt par kolu un saldējumu

Ir rīti, kad izskan frāzes kā - “Emīls, izgludini savu kreklu, ja nē, cilvēki padomās, ka es neko nedaru”, bet strīdos uz vārdiem “nu zini, tad paņem savas mantas un ej prom” viņš parasti paņem mani un cenšas iestūķēt koferī.

Taču vispār ir kā pasakā, nē, ne kā tajā ar pili un karieti, bet tājā, kur pāri kalniem un lejām, bet kopā.

Ar laulību nekas nebeidzas, ar laulību tikai sākas. Pasakas beidzas ar kāzām, bet reālajā dzīvē visam tikai jāsākas ar kāzām :)

 

Kāzu video Marta Logina un Toms Ašnevics.

Viņu foto vari apskatīt galerijā.

Radio interviju ar Inesi un Emīlu var noklausīties radio sadaļā.

Un vēl kas īpašs - Ineses pirmslaulību pārdomas blogā.

Te kāds ļoti jauks citāts no šī bloga:

„Šodien atcerējos, ka gribēju līdz kāzām notievēt. Tāpēc tagad visu laiku izvairos no lietām, kas padara mani resnu- svariem, spoguļiem un fotogrāfijām.

Bet, ja nopietni, ik reiz, kad es cenšos ēst veselīgi es attopos 3:00 naktī pie ledusskapja ar vistas stilbiņu vienā un pilnpiena bundžu otrā rokā. Dzīve, laikam, būtu daudz vienkāršāka, ja nebūtu vistiņas un plova, vaine?

Un vispār, ja ir vēl kādas tādas meitenes, kā es, kuras diētu nespēj ievērot ilgāk par vidēji divām stundām, tad es gribēju pateikt, ka Jūs visas esat dikti skaistas un kāds Jūs noteikti mīl un mīlēs tādas, kādas esat. Un, ja kāds Jums kādreiz apgalvos pretējo, tad zvaniet man, aiziesm par spīti šamam kopā un kādu fāstfūdu.

Protams, visu ar mēru, bet pankūkām ir jāgaršo pēc laimes, nevis pēc diētas, vai ne?”

© 2016 Īsta Mīlestība Gaida. All rights reserved.