Es nepadevos savai grēcīgajai dabai / Šons Lovs
„Nekad, pat ne miljons gados es nebūtu iedomājies, ka varētu piedalīties mūsdienu TV realitātes šovā par mīlestību.
Vienu dienu vedu pastaigā savus suņus un zvana telefons. Tas bija Losandželosas rajona kods. Otrā galā bija meitene, un viņa saka, „Sveiki, mans vārds ir tāds un tāds un esmu no Vecmeitas (relitātes šovs Amerikā) lomu sadalīšanas nodaļas.” Viņa teica, „Mums ir jūsu informācija un mēs vēlamies runāt ar jums”, un man nav ne jausmas, par ko viņa runā, un es pat nezinu, vai tas ir joks vai patiesība. Nevajadzēja ilgu laiku, lai saprastu, ka mana māsa slēpās aiz tā visa. Es teicu, „Klausieties, man vienkārši nav vēlmes būt realitātes TV šovā un es pavisam noteikti nevēlos sevi pakļaut publikas kritikai, kas nāk līdz ar piedalīšanos tādā šovā kā Vecmeita.” Cilvēki sabrauc, piedzeras un tur ir fantāziju istaba un sekss, un kailums, un tas vienkārši neliekas kas tāds, ko es varētu pārstāvēt. Viņa teica, „Jūs zināt, vienkārši padomājiet par to.” Viņa teica, „Jūs varētu ceļot, apskatīt pasauli, satikt foršus draugus,” un viņa teica, „visbeidzot, kurš zina, jūs varētu iemīlēties.” Un tā es viņai pateicu, „Neko nesolu, bet es par to padomāšu.”
Jau no bērnības mani pazīst kā riskētāju, esmu uzsācis vairākus biznesa projektus, no kuriem daži ir izdevušies, bet daži izgāzušies pamatīgi, es uzņēmos lielu risku, kad dibināju finanšu pakalpojumu uzņēmumu kopā ar pāris citiem partneriem un valdības noteikumu dēļ tas slīdēja uz leju, un tas bija... Bez šaubām, tas bija iespējams tumšākais manas dzīves periods, visgrūtākais laiks, kāds man jebkad bijis, tāpēc, ka ne tikai pazaudēju savu naudu, bet es pazaudēju arī investoru naudu, man vajadzēja... man vajadzēja pateikt viņiem, „Es pazaudēju jūsu naudu.” Un viņi nespēja to pieņemt, jūs ziniet, viņi draudēja iesūdzēt mani tiesā un es biju nobijies par savu nākotni, un naktīs nevarēju gulēt, un man bija tik daudz uztraukumu un nemieru! Tas bija tieši pēc tam, kad es nolēmu, ka nevaru vairs riskēt, man... man jādara kaut kas, kas sniedz man drošību. Un tad es beidzot piekritu tam, ko es zvērēju, ka nekad nedarīšu, un tas bija iesaistīties ģimenes apdrošināšanas biznesā. Es necietu to jau no paša sākuma. Es necietu vilkt mugurā bikses no rīta, iet uz darbu un skatīties uz visiem zvaniem, kas man tajā dienā bija jāveic, un es vienkārši zināju, ka tas nebija priekš manis un es nemitīgi lūdzu, un es teicu, „Dievs, Tu zini, ka man tas nepatīk un Tu zini manas sirds vēlmes. Ja Tu vēlies, lai es te būtu, es te būšu, bet vienkārši, Tu zini, ka neesmu laimīgs.” Ap to laiku es saņēmu Vecmeitas komandas direktores zvanu, un aptuveni pēc nedēļas visu pārdomājot, ziniet, ko es izlēmu? Es vienkārši vēlos brīvu atvaļinājumu, varbūt viņai ir sava taisnība.”
Pēc vairākām intervijām Šons tika uzaicināts pievienoties ABC Vecmeitas astotās sezonas komandai. Kad filmēšana sākās, viņš ātri saprata, ka kopā ar 24 citiem vīriešiem cīnās par vienas sievietes uzmanību.
„Mēs esam greznā Ziemeļkarolīnas savrupmājā un, ja Tev nav randiņš ar meiteni, Tu pavadi laiku kopā ar puišiem, un tur bija daudz foršu, normālu puišu, mēs pavadījām lielāko daļu dienas atpūšoties pie baseina, spēlējot amerikāņu futbolu, cepot bārbekjū, tad, nedēļām ejot, jūs sākat ceļot, pirmā pietura bija Bermudu salas, tad Londona, visbeidzot Horvātija. Es domāju, ka varētu pie tā pierast. Pēc četrām vai piecām nedēļām, pavadot laiku kopā ar vecmeitu, es sāku saprast, ka man patīk būt viņai blakus. Man pat sāka rasties jūtas pret šo meiteni, kad visapkārt bija tās kameras. Tas ir samērā neprātīgi. Es redzu sevi kā viņas vīru, un viņai bija maza meita, un es domāju, ka Dievs deva šo realitātes TV šovu, lai iepazīstinātu mani ar manu sievu un manu nākotnes meitu. Aptuveni pēc sešām šovā pavadītām nedēļām, es zināju... Es mīlēju viņu.”
Nedēļu pirms fināla, Šons piedalījās rožu ceremonijā ar diviem citiem sāncenšiem. Septiņu miljonu lielas auditorijas priekšā, viņa cerības beidzās ar izslēgšanu bez rozes.
„Es nesaprotu, kāpēc Dievs atvēra durvis priekš manis šajā realitātes šovā, kur iemīlējos, bet viss beidzās šādi. Es nevaru saprast, kāpēc Viņš mani noveda pie salauztas sirds. Es dodos atpakaļ uz Dallasu, joprojām ar salauztu sirdi un joprojām domādams par viņu visu laiku, es mēģināju viņu sameklēt, atradu viņas telefona numuru ar kopīga drauga palīdzību, un es zvanu un vienkārši cenšos iegūt atbildes par to, kāpēc tā notika. Es sazvanīju tikai viņas balss pastu un tā arī nesaņēmu zvanu atpakaļ.
Pēc aptuveni sešām nedēļām, es saņēmu zvanu no viena no izpilddirektoriem. Viņš saka, „Sveiks, ko Tu domā par kļūšanu par nākamo Vecpuisi?” Un es nezināju, ko teikt. Es teicu, „Jūs ziniet, es mēģinu tikt pāri salauztai sirdij un joprojām cenšos to sadziedēt, un pirmā reize nebija tā labākā pieredze priekš manis,” es teicu, „Es nezinu.”
Šovā vecpuišiem parasti tiek celta gaismā viņu pagātne. Nav viegli saglabāt labā puiša tēlu, ja tu esi zvaigzne. Es piezvanīju savai ģimenei, un mana ģimene ir tik brīnišķīga, uz Dievu orientēta, un es cienu tās padomus un viedokli, un es domāju, ka viņi man teiks, lai es to nedaru, bet patiesībā, gan mana mamma, gan mans tētis teica, „Tu zini, Dievs ir atvēris šīs durvis priekš tevis un es domāju, ka Tu esi pats sev parādā pa tām ieiet.
Pagāja pāris mēneši, un es lidoju uz Losandželosu, lai sāktu piedzīvojumu vēlreiz. Pienāk pirmā nakts un, jūs ziniet, piebrauc limuzīni, tas bija neticams mirklis, stāvēt tur, nezinot, kura meitene iznāks no katra limuzīna, un satikt katru meiteni, un pirmā nakts ilga, pēc manām domām, līdz 6 no rīta, tā ilga visu nakti, biju pārguris ejot no meitenes pie meitenes, pēc tam pie citas meitenes, uzturot dažādas sarunas, cenšoties saglabāt savu stāstu pareizu, mēģinot atcerēties vārdus. Tas ir pretdabiski satikties ar 25 sievietēm vienā reizē un tas likās nepareizi, lielāko daļu laiku tas likās nepareizi. Un manī kādu laiku notika cīņa, domājot, esmu pilnīgi pārliecināts, ka Dievs atvēra šīs durvis, bet ko tad, ja tomēr tas nebija Viņš? Ja nu tā bija tikai iespēja, kura man gadījās un ko tad, ja patiesībā manai liecībai kaitē došanās uz šovu un tikšanās ar vairākiem cilvēkiem vienlaicīgi un šo cilvēku skūpstīšana?
Ko tad, ja cilvēki skatās uz mani un saka, ka šis gadījums pierāda, kas kristietībā ir nepareizs? Jūs ziniet, paskatieties uz šo puisi, viņš... viņš apliecina vienu lietu, bet dodas uz TV šovu un... un dara pretējo. Tās bija lielas bailes.”
Neticot, ka varētu atkal atrast mīlestību, Šons sašaurināja sāncenšu loku katru nedēļu – noslēdzot to ar emocionāli uzlādētu bildinājumu.
„Šova beigās es biju spiests pieņemt droši vien visgrūtāko lēmumu manā dzīvē. Man vajadzēja salauzt tās meitenes sirdi, kura domāja, ka precēs mani. Un tajā pašā dienā man bija jābildina viņa – manas dzīves mīlestība, Katrīna. Es vienmēr esmu teicis, ka precēšu savu labāko draugu. Jūs ziniet, Katrīna ir tieši tāda. Viņa bija tā, no kuras es nevarēju iedomāties sevi pašu atvadāmies, nekad. Reiz, ļoti iespējams tāpēc, ka cilvēki zināja, ka esmu kristietis, kāds uzdeva jautājumu par to, kāds ir sekss. Vai jūs gaidāt līdz kāzām? Es neatceros, kurš un kā to jautāja, bet kāds jautāja, un es atbildēju patiesi. Mums ar Katrīnu nebūs seksa līdz kāzām. No tā brīža, izcēlās ugunsgrēks un es ar to domāju, ka uz katras dzeltenās preses vāka biju redzams es un man piešķīra saukli Nevainīgais Vecpuisis. Vai tas bija Vēls Vakars ar Džimmiju Kimmelu (TV šovs Amerikā) vai Izklaide Šovakar, tas vienmēr tika pieminēts. Viņi uz mani skatījās kā uz dīvainu. Man nebija seksa koledžā un, ja godīgi, es nemaz nezinu, kāpēc vispār izšķīros tādu soli spert. Pēc koledžas pabeigšanas es pārcēlos atpakaļ uz Dallasu, satikos ar citām meitenēm un tad sāku nodarboties ar seksu. Un vienmēr pēc tam es jutos ļoti vainīgs, bet, kad vainas apziņa sāka mazināties, es sāku tikties ar kādu citu meiteni, un atkal turpināju iet pa šo iznīcinošo ceļu. Es nonācu līdz tādam posmam savā dzīvē, kad sapratu, es... es zināju, ka Jēzus mīt manā sirdī un es zinu, kā man būtu jādzīvo, bet pēdējos 5 vai 6 gadus es vienkārši biju nolēmis to ignorēt. Un kaut kas bija jāmaina. Un 24 gadu vecumā, man liekas, ka es beidzot kļuvu par vīrieti. Un es teicu, „Labi, Jēzu, sāksim atkal no jauna.” Es nezinu, kas es būtu bez Jēzus manā sirdī. Jēzus veido to, kā es domāju, kā es redzu pasauli, Viņš iezīmē veidu, kā komunicēt ar ikvienu, ar ko es nonāku saskarē. Nav svarīgi, kam es eju cauri, mani kāpumi un kritumi vairs nav svarīgi, neizdevušies uzņēmumi, salauzta sirds. Nekam nav nozīmes, ja es zinu, ka man ir Dievs, kurš mani mīl, kurš vienmēr ir man blakus un saka, „Viss būs kārtībā, man ir plāns priekš Tevis, es tevi mīlu.” Ziniet, es tiku dēvēts par savrupnieku, bet, lai arī cik tas nebūtu kaitinoši, tā bija arī lieliska lieta priekš manis. Tāpēc, ka tā tagad ir daļa no manas liecības un es nezinu, vai kāds ir atradis Jēzu, kad es runāju par to, ka nevajag nodarboties ar seksu, bet es domāju, ka tagad tas ir vēl pārliecinošāk nekā jebkad agrāk, ka es mīlu Jēzu un esmu atšķirīgs, jo es mīlu Jēzu.”
Pēc 17 sezonām, Šons Lovs kļuva par pirmo Vecpuisi, kurš apprecēja sievieti, kuru bija bildinājis. Piedaloties viņa tēvam, Šons un Katrīna apprecējās 2014. gada janvārī.
„Es nepadevos savai grēcīgajai dabai. Tik ilgi, kamēr jūs komunicējat ar Dievu,
Viņš jūs iznesīs cauri jebkam. Mans vārds ir Šons Lovs un es esmu Otrais.”
Tulkojusi: Madara Rudzinska
