Arī tie, kuri maldījušies, var sākt visu no jauna. Elīnes un Petri stāsts.

Elīne un Petri Niemi
Elīne un Petri Niemi
Kāzu diena: 2014. gada 5. jūnijs
Vecums laulību dienā: Elīnei – 24, Petri – 34
Pirmā kopīgā nakts: kāzu nakts

Šis stāsts nesākās laimīgi, bet tas lai kalpo kā atgādinājums tiem, kas nav piedzimuši kristieši un dzīves laikā ir maldījušies. Pirms es iepazinu Dievu, pat nebiju iedomājusies, ka var gaidīt līdz kāzām; arī manam vīram bija tāpat.

Kad beidzot Dievs mani uzrunāja – skaidri un nepārprotami – pēc kārtējām izjukušajām attiecībām, es sapratu, ka kaut ko nedaru pareizi. ĪMG vēsts nāca kā pilnīgi pašsaprotama un tik ļoti svarīga!

Visspēcīgāk Dievu pieredzēju manā pirmajā ĪMG lekcijā, kad es sapratu savu grēku, raudāju, salūzu, un likās, ka vairs nevarēšu piecelties. Dievs toreiz runāja caur tuvu draudzeni: „Atdod to visu Jēzum”. Lieki teikt, ka caur Dieva neizmērojamo piedošanu, es tiku atkal salikta atpakaļ.

Es iesaistījos kalpošanā un 2013. gada pavasarī palīdzēju vadīt mazās grupiņas ĪMG festivālā. Tās dienas bija ļoti svētīgas, un es ticēju un cerēju, ka arī caur mani Dievs varēs uzrunāt šos jauniešus un atvērt viņu sirdis. Kādas slavēšanas dziesmas laikā izteikti dzirdēju Dieva balsi, kas saka, ka man ir jānokāpj kapellā. Saldus misijas centrā ir ļoti jauka kapella, kur var just, ka Dievs sēž blakus.

Nogāju lejā un jutu, ka Dievs man saka, ka es nedrīkstu braukt uz Lapzemi, kas bija paredzēts jau pēc pāris nedēļām. Šeit jāpiemin, ka es jau kādus piecus gadus braucu strādāt brīvprātīgi ar kamanu suņiem uz Lapzemi. Es ar to ļoti lepojos, un tā bija MANA vieta, kur es nelaidu ne Dievu, ne ģimeni, tikai savu egoismu, kas barojās no tā, cik stipra es varu būt viena.

Es toreiz tā kā „bišku” sadusmojos uz Dievu, jo kā gan Viņš man var atņemt kaut ko tik dārgu. Pēc nakts pavadītas lūgšanās, sarunās ar citiem ĪMG-iešiem un slavēšanas, es atgriezos kapellā, un teicu: „Ok, Dievs, es nebraukšu uz Lapzemi, lai notiek Tavs prāts, es to atdodu Tev”. Un, lai vai cik komiski tas nebūtu, tajā brīdī es saņēmu atļauju no Dieva doties plānotajā ceļojumā. Jums varbūt tagad šķiet, ka es regulāri dzirdu Dieva balsi. Tā gan tas nav, šīs pāris reizes, ko esmu aprakstījusi, arī ir bijušas vienīgās, un ļoti nozīmīgas.

Nākamajā dienā pēc ierašanās Lapzemē, es iepazinos ar Petri. Mūs iepazīstināja pajūgu suņu fermas saimnieks. Smieklīgs ir fakts, ka man mugurā bija suņu fermas forma – vācu armijas tērps, viss netīrs un dubļains. Mēs ar Petri sākām iet uz randiņiem, un vienreiz viņš man pajautāja, vai es gribētu būt viņa draudzene. Es teicu, ka tas nav tik vienkārši, jo gultā es likšos tikai ar savu vīru, uz ko viņš atbildēja – ok, tu man pārāk patīc, lai tas būtu traucēklis. Petri tad vēl nebija kristietis un par gaidīšanu neko nezināja, bet viņu ļoti ieinteresēja šī ideja un viņam tā likās pieņemama.

Tad vēl Dievs bija skaisti iekārtojis, ka es tiku Erasmus studentu apmaiņas programmā (jau pirms iepazīšanās ar Petri) tieši tajā universitātē, kur viņam bija nepabeigtas studijas. Pusgadu mācījāmies vienā fakultātē, Ziemassvētkos saņēmu pārsteiguma bildinājumu un jūnijā apprecējāmies.

Es ļoti ceru, ka ĪMG izdosies aizsniegt arvien vairāk jaunu cilvēku sirdis. Es tik ļoti vēlētos, kaut tas būtu noticis ar mani, kad vēl biju nevainīga, taču atcerieties, ka Dievam nepastāv tāds jēdziens kā „aizbraucis vilciens”. Par visu vairāk es vēlos, lai mans vīrs man būtu bijis vienīgais, bet es ceru, ka Dievs var izmantot mūsu stāstu tiem, kas ir maldījušies un vēlas saņemt Jēzus piedošanu un piedzimt Viņā no jauna.

© 2016 Īsta Mīlestība Gaida. All rights reserved.